Kategorijas
Gada augu produkts Uncategorized

Aicina balsot par labākajiem jaunajiem produktiem aptaujā “Gada augu produkts 2023”

Līdz 9. jūnijam sabiedrība aicināta balsot par saviem iecienītākajiem produktiem aptaujā “Gada augu produkts 2023” un iepazīties ar aizvadītā gada vegāniskās pārtikas jaunumiem Latvijā.

Pieprasījums pēc augu valsts alternatīvām gaļas, zivju un piena produktiem gan Eiropā, gan Latvijā pieaug katru gadu. Lai arī patērētāju motivācijas atšķiras (veselības apsvērumi, dabas un dzīvnieku aizsardzība, jaunu garšu meklējumi), arvien vairāk cilvēku ikdienā savās maltītēs iekļauj augu produktus. Tādēļ, lai noskaidrotu favorītus un izceltu uzņēmumus, kas piedāvā augu valsts alternatīvas, jau trešo gadu norisinās iedzīvotāju aptauja. Līdz 9. jūnijam savu viedokli aicināts izteikt ikviens šajā Google Forms vietnē.

Strauji pieaug ne tikai pieprasījums pēc augu valsts produktiem, bet arī to piedāvājums – pagājušajā gadā Latvijas mazumtirdzniecībā nonākuši teju divreiz vairāk jaunu augu produktu. Līdz ar to šogad konkursā produktu novērtēšanai pievienotas veselas trīs jaunas kategorijas. Aptaujā apskati šī gada nominantus un balso par saviem favorītiem!” aicina “Augi & Draugi” projektu vadītāja Žanete Felsa.

Publiskā balsojuma rezultātā tiks noskaidroti sabiedrībā iecienītākie augu produkti septiņās kategorijās – gaļas alternatīva, zivs un jūras produktu alternatīva, piena produktu alternatīva, jogurts, saldējums, gatava maltīte un uzkodas. 2023. gadā Latvijas tirgū nonākuši vairāk kā 130 jauni augu produkti. No tiem balsojumam žūrija nominējusi 52 produktus.

Aptauja tiek rīkota programmas “Augi & Draugi” ietvaros. “Augi & Draugi” kopš 2018. gada konsultē uzņēmumus par kvalitatīvu augu valsts produktu un ēdienu ieviešanu un to efektīvu popularizēšanu. Pērn titulu “Gada augu produkts 2022” ieguva “Maxima” sojas sašliks dārzeņu marinādē, “Alpro” auzu dzēriens “Shhh… this is not m*lk”, “Smalkais Muslis” 6 garšās, kā arī “Karameļu darbnīca” zefīri bez olu baltuma.

Kategorijas
Gada augu produkts Raksti

Pārtikas uzņēmumi aicināti pieteikt vegāniskus produktus “Gada augu produkts 2023” balvai līdz 23. maijam!

Augu valsts alternatīvas dzīvnieku produktiem Latvijā kļūst aizvien pieprasītākas, un to piedāvājums – plašāks, tādēļ jau trešo gadu tiks noskaidroti sabiedrības iecienītākie jaunie augu produkti.

Lai noskaidrotu “Gada augu produkts 2023” titula ieguvējus, produkti tiks atlasīti divās kārtās – žūrijas veiktā priekšatlasē un publiskā balsojumā. Jūnijā tiks veikta sabiedrības aptauja, kurā varēs balsot par nominētajiem produktiem dažādās kategorijās, piemēram, gaļas, piena un olu produktu alternatīva, gatava vai uzsildāma maltīte, deserts, salda vai sāļa uzkoda u.c.

Uzņēmumi var iesūtīt pieteikumus produktu nominēšanai līdz ceturtdienai, 23. maijam, norādot pilnu produkta nosaukumu, sastāvu, iegādes iespējas, kā arī 1–2 fotogrāfijas (vēlams, ar caurspīdīgu vai baltu fonu) e-pastā info@augidraugi.lv. Virsrakstā jānorāda “Nominācija GAP23”, un vienā e-pastā drīkst nominēt vairākus produktus. Nominācijai izvirzītajiem produktiem jābūt pieejamiem fiziskos veikalos vai internetveikalos un jābūt nonākušiem mazumtirdzniecībā 2023. gadā. Savukārt patērētāji savus 2023. gada jaunatklājumus var pieteikt sociālajos tīklos, sūtot produkta nosaukumu un fotogrāfiju lapai “Augi & Draugi”.

“Aptauja sniedz iespēju gan tirgotājiem, gan sabiedrībai atklāt jaunus augu valsts produktus, kā arī apzināt sabiedrības vēlmes un patēriņa paradumus. Tā ir arī iespēja izcelt uzņēmumus, kas piedāvā augu valsts alternatīvas,” norāda “Augi & Draugi” projektu vadītāja Žanete Felsa.

Aptauja tiek rīkota programmas “Augi & Draugi” ietvaros. “Augi & Draugi” kopš 2018. gada konsultē uzņēmumus par kvalitatīvu augu valsts produktu un ēdienu ieviešanu un popularizēšanu. Pērn titulu “Gada augu produkts 2022” ieguva “Maxima” sojas sašliks dārzeņu marinādē, “Alpro” auzu dzēriens “Shhh… this is not m*lk”, “Smalkais Muslis” 6 garšās, kā arī “Karameļu darbnīca” zefīri bez olu baltuma.

Kategorijas
HoReCa Raksti

8 ieteikumi mūsdienīgai ēdienkartei no EAT-Lancet

Viens no pasaulē ietekmīgākajiem avotiem par veselīgu un ilgtspējīgu uzturu ir EAT-Lancet komiteja. Tā izveidojusi globālu modeli uzturam, kas ir veselīgs gan cilvēkiem, gan planētai. Šis modelis ir veidots pēc šķīvja principa, kurā lielāko daļu sastāda augu valsts produkti, jo sevišķi nepārstrādāti graudaugi, augļi, dārzeņi, rieksti un pākšaugi.

Jau vairāki ietekmīgi uzņēmumi, kā Lidl un Reitan Convenience (pieder zīmoli Narvesen un Caffeine), izmanto EAT-Lancet planētas veselības uztura modeli, lai nodrošinātu sev ilgtspējīgu attīstību un rūpētos par savu klientu labbūtību.

Ko ņemt vērā vērā, lai veidotu mūsdienīgu, dabai un cilvēkam draudzīgu ēdienkarti? Priecājamies padalīties ar 8 no EAT-Lancet ieteikumiem ēdināšanas nozarei!

  1. Uzturs, kas ietver vairāk augu un mazāk dzīvnieku izcelsmes produktu, ir veselīgs, ilgtspējīgs un labvēlīgs gan cilvēkiem, gan planētai. Dzīvnieku izcelsmes produkti, jo īpaši sarkanā gaļa, atstāj ārkārtīgi dziļas pēdas vidē un cilvēku veselībā. Pāreja no neveselīga uztura uz sabalansētu augu valsts uzturu spēj novērst daudz priekšlaicīgu nāvju un nodrošināt, ka veselīgas pārtikas pietiek cilvēkiem visā pasaulē. Runa nav par visu vai neko, bet drīzāk par nelielām pārmaiņām lielas un pozitīvas ietekmes vārdā.
  2. Mainiet kultūru, mainot ēdienkarti! Šefpavāri un citi pārtikas speciālisti padara veselīgus un ilgtspējīgus ēdienus garšīgus, liekot lietā savas īpašās zināšanas, prasmes un radošumu. Ieviešot jaunus ēdināšanas un viesmīlības principus, jūs kļūstat par līderiem sabiedrības virzībā uz veselību un ilgtspēju.
  3. Uzsveriet ieguvumus! Veselīgs, ilgtspējīgs uzturs nozīmē noteiktu produktu samazināšanu, bet arī bagātināšanu ar daudziem citiem produktiem, garšām un pieredzēm. Ēdienu prezentācijā vairāk koncentrējieties uz bagātīgu un gardu veselīgo ēdienu izvēli, nevis to, kādi neveselīgie produkti tajos samazināti.
  4. Izmantojiet garšu! Izmantojiet kulinārijas tehnikas un sastāvdaļas, lai panāktu, ka veselīgas un ilgtspējīgas izvēles ir tikpat un vēl vairāk iekārojamas nekā to alternatīvas. Ir izšķiroši svarīgi, ka visveselīgākās un ilgtspējīgākās izvēles ir arī visvilinošākās un garšīgākās. 
  5. Nešķērdējiet! Samaziniet ēdiena izšķiešanu, rūpīgi plānojot un dalot porcijās, kā arī esiet radoši, pēc iespējas izmantojot visu produktu. Piemēram, neparastas formas vai izmēra dārzeni pārvērtiet ēdienā, kur forma un lielums nav no svara vai – gluži otrādi – padariet to par īpašu efektu!
  6. Galveno lomu piešķiriet augiem! Planētas uztura modelis iesaka nedēļā patērēt ne vairāk kā 98 gramus sarkanās gaļas, 203 gramus putnu gaļas un 196 gramus zivs. Ir zināms, ka arī maltītes tikai no 100% augu izcelsmes produktiem ir pilnvērtīgas un piemērotas visos vecuma posmos. Tādēļ ļaujiet augļiem, dārzeņiem, riekstiem un pākšaugiem ieņemt galveno lomu! Ja kāda iemesla dēļ tomēr jāpasniedz gaļa, tās patēriņu iespējams samazināt līdz ilgtspējīgākiem apmēriem caur porciju izmēru un/vai miksējot dzīvnieku un augu izcelsmes proteīnu un/vai izmantojot gaļu dekoratīvi <20 gramu apjomā. 
  7. Smelieties iedvesmu no pasaules kulinārijas! Iepazīstiet to valstu tradicionālo virtuvi, kur priekšroka tiek dota augu valsts ēdieniem, tā apgūstot jaunus produktu un garšu salikumus!
  8. Izstāstiet ražotāja stāstu! Izmantojiet ēdienkarti un mārketinga materiālus, lai informētu pusdienotājus par pārtikas audzētāju un ražotāju ieguldījumu dabas aizsardzībā un klimata pārmaiņu mazināšanā. Tas palīdzēs palielināt pieprasījumu pēc veselīgiem un ilgtspējīgi ražotiem produktiem, sniedzot “win-win” jeb abpusēji izdevīgu rezultātu gan ēdinātājam, gan ražotājam.

EAT-Lancet komiteja ilgtspējīgā pārtikas sistēmā balstīta uztura definēšanā iesaistīja 37 ekspertus no 16 valstīm, kas pārstāv ar veselību, lauksaimniecību, politzinātni un vides ilgtspēju saistītas jomas. Tā ir neatkarīga bezpeļņas organizācija ar trim dibināšanas partneriem: Wellcome Trust, Stordalen Foundation un Stockholm Resilience Centre. Vairāk info: www.eatforum.org


Izmantojiet Augi & Draugi bezmaksas rokasgrāmatas un video ēdināšanas profesionāļiem, lai gūtu vēl dziļāku ieskatu augu virtuvē un veiksmīgā augu valsts ēdienu mārketingā!

Kategorijas
HoReCa Raksti

Vai augu valsts pārtika “var saturēt” dzīvnieku produktu daļiņas?

Raksts balstīts uz Eiropas veģetāriešu asociācijas 2018. gadā publicēto pozīciju “Traces of animal substances in vegan/vegetarian food”.

Dažreiz patērētāji apjūk, ieraugot norādi “var saturēt piena daļiņas” uz produkta etiķetes, kas marķēts kā vegānisks. Arī ražotāji un ēdinātāji reizēm uzskata dzīvnieku izcelsmes daļiņu risku vegāniskā pārtikā par problemātisku. Taču šis ir kļūdains pieņēmums, kas kavē plašāku vegānisko jeb augu valsts opciju ieviešanu veikalu plauktos un restorānu ēdienkartēs. Šajā rakstā paskaidrosim, ko tieši nozīmē vegāniski produkti un daļiņu iespējamā klātbūtne un kāpēc tā nav šķērslis vairumam cilvēku, kuri interesējas par augu valsts uzturu.

Ko nozīmē “vegānisks produkts”?

Jautājums par to, vai pārtikas produkts ir vegānisks, atšķiras no citiem jautājumiem par produktu marķēšanu. Uzsvars tiek likts nevis uz noteiktu vielu klātbūtni, bet gan produkta ražošanas ietekmi uz dzīvniekiem. Pēc “The Vegan Society” definīcijas, vegānisma mērķis ir, cik vien praktiski iespējams, izslēgt dzīvnieku izmantošanu un cietsirdīgu izturēšanos pret viņiem pārtikas, apģērba ieguves un citos nolūkos. Eiropas veģetāriešu asociācija, ražotāju organizācija “FoodDrinkEurope” un tirgotāju organizācija “EuroCommerce” definē vegāniem piemērotu pārtiku kā produktus, kas nav dzīvnieku izcelsmes produkti un kuriem nevienā ražošanas posmā nav pievienoti dzīvnieku izcelsmes produkti kā sastāvdaļas vai pārstrādes palīgvielas.

Norāde, ka produkts piemērots vegāniem, neizslēdz iespēju, ka produkts gatavots tajās pašās iekārtās, kur dzīvnieku izcelsmes produkti, un ka iespējama neplānota dzīvnieku izcelsmes mikrodaļiņu klātbūtne.

Arī “The Vegan Society” un “V-Label” vegānisko produktu sertifikācijas programmas 2024. gadā neprasa nodalīt produktu ražošanas līnijas, lai varētu tos sertificēt kā vegāniskus. Tātad potenciāla neparedzēta nevegānisku vielu klātbūtne nav šķērslis, lai marķētu produktu kā vegānisku jeb augu valsts produktu. Protams, tas neattiecas un nav pieņemami gadījumos, kur netiek ievēroti pārtikas drošības noteikumi un labās prakses.

Neatkarīgi no norādes, ka produkts ir augu valsts vai piemērots vegāniem, ir nepieciešams lietot arī noteikumiem atbilstošas norādes par alergēniem uz produkta iepakojuma vai ēdienkartē. Tādējādi patērētāji ar alerģijām tiek informēti par šo veselībai nozīmīgo aspektu. Norāde, ka ēdiens ir vegānisks, nevar aizvietot norādi par alergēniem.

Šī starptautiskā nostāja par vegāniskiem produktiem un dzīvnieku izcelsmes mikrodaļiņām ir pragmatiska un saskanīga ar ikdienas iepirkšanās pieredzi vairumam cilvēku, kuri interesējas par augu valsts uzturu.

Ar eskalatoru brauc tēvs ar dēlu, kurš sēž iepirkšanās ratiņos.
Attēls: Pixabay

Kāpēc patērētāji izvēlas vegāniskus jeb augu valsts produktus?

Aplūkojot populārākos iemeslus, kādēļ cilvēki izvēlas vegāniskus jeb augu valsts produktus, kļūst skaidrs, ka nejauša dzīvnieku izcelsmes daļiņu klātbūtne nav tiem pretrunā.

Vai iespējamās daļiņas satrauc cilvēkus, kuri izvēlas augu valsts pārtiku, lai saudzētu dzīvniekus? 

  • Nē, jo dzīvnieku izcelsmes produkti nav iekļauti receptē un netiek ražoti speciāli šim produktam vai ēdienam, tātad tā iegādāšanās neveicina dzīvnieku izmantošanu un nav pretrunā ētiski motivētai pārtikas izvēlei.

Vai iespējamās daļiņas satrauc cilvēkus, kuri izvēlas augu valsts pārtiku veselības dēļ? 

  • Nē, jo, ievērojot pārtikas drošības pasākumus, daļiņas produktā var nonākt tikai ļoti mazos apjomos. Tik maziem apjomiem nav būtiskas ietekmes uz ēdiena uzturvērtību un lietotāju veselību. Kā iepriekš minēts, patērētājus ar alerģijām aizsargā noteikumi par alergēnu norādīšanu marķējumā un ēdienkartēs.

Vai iespējamās daļiņas satrauc cilvēkus, kuri izvēlas augu valsts pārtiku dabas un klimata aizsardzības dēļ? 

  • Nē, jo produkti ar vislielāko ietekmi uz klimatu un dabu nav iekļauti receptē un netiek ražoti speciāli šim produktam vai ēdienam. Šī produkta vai ēdiena iegādāšanās neveicina dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu un attiecīgās sekas klimatam un dabai.

Vai iespējamās daļiņas satrauc cilvēkus, kuri izvēlas augu valsts pārtiku garšas baudījuma dēļ? 

  • Nē, jo, ievērojot pārtikas drošības pasākumus, daļiņas produktā var nonākt tikai ļoti mazos apjomos. Tik mazi apjomi neietekmē garšu, tekstūru u.tml. īpašības.

Ar nosacījumu, ka uzņēmums ievēro pārtikas drošības noteikumus un labās prakses, nav jāraizējas par atsevišķām iekārtām vegānisko produktu vai ēdienu gatavošanai. Pārmērīgi strikti standarti attiecībā uz ražošanas līnijām un iekārtām nevajadzīgi sarežģītu situāciju gan patērētājam, gan uzņēmumam un rezultātā samazinātu pārtikas piedāvājumu. Tā vietā sabiedrības un uzņēmumu interesēs ir nodrošināt plašu un viegli pieejamu augu valsts produktu izvēli. Uzņēmumi, kas to dara, ir draudzīgāki visiem klientiem un ieguvēji laikā, kad mainās sabiedrības ēšanas ieradumi un ekspektācijas pārtikas nozarē.


“Augi & Draugi” apkopo ekspertīzi un atbalsta uzņēmumus veiksmīgu augu valsts produktu un ēdienu ieviešanā, lai veicinātu pilnvērtīga un ilgtspējīga augu valsts uztura pieejamību Latvijā.

Kategorijas
HoReCa Raksti

Kur paēst vegāniski?

Arvien vairāk cilvēku dažādu iemeslu dēļ vēlas savās ikdienas maltītēs aizvietot dzīvnieku valsts produktus vai samazināt to patēriņu. Ir svarīgi, lai garšīgas alternatīvas un ērtas opcijas būtu pieejamas, ēdot ārpus mājām kā rosīgā darba dienā, tā arī īpašos mirkļos un svētkos. Kā atrast augu valsts maltīti ārpus mājām?

1. HappyCow

HappyCow ir globāls ceļvedis, kas palīdz atrast vegāniskas maltītes vairāk nekā 180 valstīs.

HappyCow lieto miljoniem cilvēku visā pasaulē. Kā lietotājs Tu vari pievienot ēstuvēm atsauksmes un fotogrāfijas, ieteikt labojumus un pat pievienot jaunas ēstuves!

HappyCow kartei vari piekļūt internetā vai Android / Apple lietotnē, kā arī aplūkot kartes vienkāršotu versiju tepat, mūsu mājaslapas sadaļā “Kur paēst“!

2. Ēdienu piegādes platformas

Pasūtot ēdienu uz mājām, atrodi augu valsts opcijas ar filtru palīdzību! Gan Wolt mājaslapā un lietotnē, gan Bolt Food lietotnē ir pieejamas “veģetāriešu” un “vegānu” ēdienu kategorijas. Protams, šie ēdieni ir piemēroti un garšo ne tikai vegāniem un veģetāriešiem – tie gardi un krāsaini bagātinās ikviena gardēža dienu!

Vairākas ēstuves, kas gatavo gan dzīvnieku, gan augu valsts ēdienus, piegādes platformās atzīmē savus augu ēdienus ar lapiņas simbolu. Lai pārliecinātos, ka ēdiens ir 100% augu valsts, vari arī aplūkot sastāvdaļu sarakstu vai sazināties ar ēstuvi.

3. Google Maps

Arī ierasto meklētājprogrammu vari likt lietā, lai atrastu augu valsts maltīti! Lai atrastu opcijas savā apkaimē, Google Maps meklētājā ieraksti vārdu “vegan”. Meklētājs var palīdzēt situācijā, kad nevari izmantot augstāk minētos meklēšanas veidus, taču informācija šajā kartē var nebūt tik pilnīga un “svaiga” kā ēdienu piegādes platformās vai HappyCow.

4. Augi & Draugi

Kopš 2018. gada esam pievienojuši Augi & Draugi tīklam vairāk nekā 100 ēstuves un ēstuvju tīklus Latvijā, kas piedāvā daudzveidīgas un garšīgas augu valsts maltītes. Regulāri publicējam jaunumus Instagram un Facebook, kā arī mājaslapas sadaļā “Kur paēst“. Seko mums, un atklāsim jaunas garšas kopā!

Vēlies lielāku izvēli?

Tu vari panākt, ka gardi augu valsts ēdieni kļūst vēl pieejamāki ikvienam – Tev, tuvajiem cilvēkiem un visai sabiedrībai. Pievienojies Augi & Draugi draudzīgajai brīvprātīgo kopienai, kas komunicē ar restorāniem un popularizē augu ēdienus dažādos kanālos!

Kategorijas
Raksti Vegvērtējums

Veikalu Vegvērtējums 2023: Ieteikumi nozarei

1. novembrī noslēdzās 9 mazumtirgotāju sacensība neatkarīgajā reitingā “Veikalu Vegvērtējums”, kas ik gadu vērtē augu valsts jeb vegāniskās pārtikas pieejamību Latvijā.

Pētījums norit ceturto gadu un tiek rīkots programmas Augi & Draugi ietvaros. Šogad izpētīti 9 no Latvijas lielākajiem mazumtirdzniecības tīkliem – Aibe, Elvi, LaTS, Lidl, Maxima, Mego, Rimi, top! un SPAR. Kopš iepriekšējā pētījuma 2022. g. rudenī vegānisko produktu skaits Latvijas piemājas veikalos ir teju dubultojies (+83%). Par augu valsts produktiem bagātākajiem veikaliem šogad atzīti Rimi Baltic Group (1. vieta), Maxima Latvija (2. vieta) un Vietējais top! (3. vieta).

Ar to, kādi jaunumi ieviesti, iespējams iepazīties šeit, savukārt šajā rakstā apkopoti ieteikumi nozarei. Lielāka augu valsts pārtikas izvēle ir pozitīva tendence. Taču, lai produkti nestu tirgotājam ieguvumus, tos jāievieš stratēģiski. Kādas ir labās prakses, lai vegāniskie produkti būtu veiksmīgi?

Pamatzināšanas par augu valsts jeb vegāniskās pārtikas kategoriju

Vegānisko pārtikas produktu pārdošanas apjomi Eiropā 2020.-2022. g. pieauga par 21% (GFI Europe). Lai arī lēnāka nekā 2018-2020. gadā (49%; Smart Protein Project), uz COVID-19 pandēmijas, Krievijas-Ukrainas kara u. c. pārtikas tirgus satricinājumu fona šīs pārtikas kategorijas izaugsme ir spēcīga un tiek prognozēta arī turpmāk (Triton).

Kāpēc augu valsts pārtika ir ilgtermiņa tendence, nevis īslaicīgs trends? Veselības un vides eksperti uzsver vajadzību palielināt augu valsts pārtikas, t. sk. proteīna avotu, proporciju sabiedrības uzturā, lai mazinātu aptaukošanās, sirds un asinsvadu slimību un citu veselības problēmu slogu, kā arī pārtikas sistēmas būtisko ietekmi uz klimata pārmaiņām un dabas daudzveidību (EAT-Lancet, Nordic Nutrition Recommendations u.c.).

Mazumtirdzniecības sektorā arvien vairāk uzņēmumu ne tikai seko augošajam pieprasījumam pēc gaļas un citu dzīvnieku valsts produktu alternatīvām, bet arī uzņemas atbildību par savu ekoloģisko pēdu un ietekmi uz pircēju ieradumiem, iekļaujot augu valsts pārtiku savās korporatīvās sociālās atbildības stratēģijās.

Mērķauditorija

3-5% sabiedrības ir veģetārieši un vegāni, savukārt 31% iedzīvotāju (jauniešu vidū – 49%) samazina vai vēlas mazināt dzīvnieku valsts produktu patēriņu. Tieši šī ir lielākā potenciālā auditorija gaļas un piena produktu alternatīvām un augu valsts maltītēm – nebūs izdevīgi domāt par tiem tikai un vienīgi kā “vegānu produktiem”. Arī pārējā Eiropas tirgū lielākā auditorija augu valsts produktiem ir tā dēvētie fleksitārieši (flexitarians) – cilvēki, kas samazina gaļas patēriņu un daļā ikdienas maltīšu izvēlas augu valsts opcijas. Populāri iemesli ir veselības uzlabošana, vides saudzēšana un jaunu garšu atklāšana. Latvijā gaļas vai piena produktu alternatīvas ir iegādājušies vai pagaršojuši līdz 46% iedzīvotāju.

Cenas

Cena ir starp noteicošajiem faktoriem augu valsts produkta pirkumā. Ja tā gaļas un piena produktu alternatīvām ir ievērojami lielāka par dzīvnieku valsts produktiem, tas var atturēt no pirkuma pat vegānu, tātad plašākajam fleksitāriešu segmentam ir vēl nepieņemamāk. Tā kā cena regulē pieprasījumu un veicina vai kavē jaunu produktu ienākšanu tirgū, paaugstinātas cenas augu valsts produktiem mazina iespēju palielināt to īpatsvaru sortimentā un iedvesmot pircējus uz ilgtspējīgākām izvēlēm, ja šādi mērķi ir uzņēmuma ilgtspējas politikā. ProVeg International demonstrē piemēru, kā palielināt ieņēmumus, uzstādot gaļas alternatīvām zemākas cenas:

Diagrammā attēlots, kā mazāks mazumtirgotāja piecenojums gaļas alternatīvām var piesaistīt lielāku pircēju segmentu un palielināt kopējo noietu.
Pārpublicēts no ProVeg International.

Eiropā vairāki veikalu tīkli pieņem cenu samērīguma politiku attiecībā uz dzīvnieku valsts produktu alternatīvām. 2021. gadā Anglijas mazumtirgotāji Co-op un Tesco ziņoja, ka, rūpējoties par pircējiem un ilgtspēju, samazinās privātās preču zīmes vegānisko produktu cenas, lai tie kļūtu pieejamāki. Rezultātā palielināta šo alternatīvu popularitāte un pārdošanas apjomi. 2023. gada oktobrī arī Vācijas mazumtirgotāji Lidl un Kaufland paziņoja, ka pircēju un ilgtspējas labā samazinās vegānisko produktu cenas līdz tādām pašām vai zemākām nekā dzīvnieku valsts produktiem.

Sortiments

Vegvērtējumā vērtētās produktu kategorijas ir aktuālas patērētājiem, kuri ne vienmēr gatavo augu valsts ēdienus “no nulles” jeb nepārstrādātām izejvielām. 2023. g. Augi & Draugi veiktā aptaujā augu valsts produkti, kas to cienītājiem visvairāk pietrūka veikalos, bija skābpiena produktu un siera alternatīvas, saldās un sāļās bulciņas, gaļas un zivs alternatīvas, līdzņemamās sviestmaizes, kūkas un šokolāde.

Tā kā Latvija pārtikas tendencēs kopumā seko Rietumeiropai, dati par straujāk augošajām augu valsts produktu kategorijām Eiropā sniedz idejas, kas varētu kļūt aktuālāks pie mums. 2020.-2022. gadā straujāko izaugsmi Eiropā rādīja zivs un jūras produktu alternatīvas, gatavās maltītes, jaunas siera alternatīvas, augu valsts smēriņi un deserti.

Izvietojums un marķējums

Jāuzmanās no 3 šķēršļiem klienta ceļā uz pirkumu, kas novērotas vairākos Vegvērtējumā apsekotajos veikalos: haotiska izvietojuma, neskaidra sastāva un pārāk šauri tēmēta mārketinga.

Vai, vegānisko produktu klāstam augot, atvēlēt tiem īpašu stendu? Plaša izpēte liecina, ka tas nav nepieciešams. Noietu vegāniskajiem produktiem palielina novietojums tieši blakus to dzīvnieku valsts versijām: piemēram, siera alternatīvas blakus sieram, gaļas alternatīvas blakus gaļai. Ja izvietot produktus šādi nav iespējams, vēlams tos vismaz apkopot plauktos acu augstumā, nevis “kādā nostūrī, plaukta pašā apakšā”, kā dažos veikalos novēroja Vegvērtējuma pētnieki. Ja pircējam vajag aprunāties ar veikala darbinieku, lai produktus atrastu, noiets tiem noteikti būs mazāks nekā tad, ja pircējam pašam būs iespēja produktus atklāt.

Nav ieteicams apzīmēt produktus ar frāzēm “vegānu produkts” vai “produkts vegāniem”. Kā minēts, lielākā auditorija šiem produktiem nav vegāni, un šādi apzīmējumi neuzrunā citus segmentus. Veiksmīgākas frāzes ir “100% augu valsts” vai “piemērots (arī) vegāniskam uzturam”. Pozitīvi piemēri, kā veikali padara produktus vieglāk atpazīstamus un pamanāmus, ir simboli uz cenu zīmēm, norādes iepakojuma priekšpusē privātās preču zīmes produktiem un sadarbība ar piegādātājiem un ražotājiem, aicinot vegāniskos produktus sertificēt un to arī norādīt ar emblēmu uz iepakojuma. Populāras un starptautiski atzītas sertifikācijas zīmes ir V-Label, BeVeg un Vegan Trademark.

Lai gan frāze “augu valsts produkts” ir noderīga kā paskaidrojoša piezīme, tā nav veiksmīga kā galvenais nosaukums uz cenu zīmes. Skaidrāki un uzrunājošāki nosaukumi uz cenu zīmes atsaucas uz galveno sastāvdaļu vai to, kam šis produkts ir alternatīva: “siera alternatīva”, “krējuma alternatīva”, “auzu dzēriens”, “zirņu burgers” utml.

Vairākos veikalos novērots, ka svaigajiem jeb nefasētajiem maizes un konditorejas izstrādājumiem nav atrodams sastāvs. Iesakām pie precēm rakstiski norādīt ne tikai alergēnus, kas ir prasīts MK noteikumos, bet arī pilno sastāvu. Ja informācija ir uzreiz pieejama, pircējam nebūs jāpiedzīvo šaubas, kā arī nebūs jāvēršas ar jautājumiem pie darbinieka un jāgaida, kamēr tiek noskaidrota atbilde. Pirkumi notiks vieglāk.


Augi & Draugi apkopo ekspertīzi par veiksmīgām praksēm vegāniskā jeb augu valsts sortimenta paplašināšanai un atbalsta uzņēmumus veiksmīgu produktu ieviešanā.

Kategorijas
Raksti Vegvērtējums

Veikalu Vegvērtējums 2023: Kur iepirkties?

1. novembrī noslēdzas 9 mazumtirgotāju sacensība neatkarīgajā reitingā “Veikalu Vegvērtējums”, kas ik gadu vērtē augu valsts jeb vegāniskās pārtikas pieejamību Latvijā. Secināts, ka produktu skaits veikalu plauktos gada laikā ir teju dubultojies, taču piedāvājums veikalu starpā krasi atšķiras.

Pētījums norit ceturto gadu un tiek rīkots programmas Augi & Draugi ietvaros. Šogad pētīti 9 no Latvijas lielākajiem mazumtirdzniecības tīkliem – Aibe, Elvi, LaTS, Lidl, Maxima, Mego, Rimi, top! un SPAR. Katrā skaitītas gaļas un piena produktu alternatīvas, augu valsts deserti un gatavās maltītes – svarīgi produkti katram, kurš ne vienmēr gatavo augu valsts ēdienus “no nulles”.

Kopš iepriekšējā Vegvērtējuma 2022. gada rudenī pētīto produktu skaits pārtikas veikalos pieaudzis vidēji par 83%. Tikmēr tas, cik daudzos veikalos patērētājs var atrast šos produktus, jeb produktu pieejamība ir pieaugusi par 27%. Visplašāk pieejamas ir piena alternatīvas, savukārt straujākā izaugsme kopš 2022. gada novērota gaļas alternatīvu pieejamībā. Vairākos veikalos ieviestas arī inovatīvas zivs produktu alternatīvas, piemēram, tuncim līdzīgi konservi un vegāniski “zivju pirkstiņi”.

Augu valsts produktiem bagātākais piemājas veikals ceturto gadu ir Rimi. Citi tīkli ik gadu sacenšas ar pakāpeniskiem uzlabojumiem sortimentā – reitingā augstākas vietas nekā pērn ieguvuši Maxima, top! un Lidl, kamēr LaTS saglabājis vidēju pozīciju, savukārt Elvi un Mego nonākuši zemāk. Jaunpienācējs, starptautiskais veikalu tīkls SPAR, šogad atrodas priekšpēdējā vietā virs Aibe, kaut arī ārzemēs piedāvā augu valsts produktu līniju.

Piedāvājums kopumā uzlabojas, bet atšķiras gan starp mazumtirdzniecības tīkliem, gan to iekšienē.

1. Rimi pat mazākajos veikalos teju vienmēr pieejams augu valsts virtuvē iecienītais tofu un humoss, dažādas gaļas un piena produktu alternatīvas, saldumi un maltītes. Gada laikā ieviesti vairāki jauni produkti, kā desa, saldie “sieriņi” un uzsildāmās chili non carne un tikka masala maltītes.

2. Maxima daļā mazo veikalu gada laikā ieviestas gaļas, siera un jogurta alternatīvas. Vidējos veikalos ieviesti šie un citi jaunumi, tostarp zivs produktu un kaviāra alternatīvas.

3. Veikali top! franšīzes modeļa dēļ mēdz atšķirties, tomēr bieži pieejama augu valsts pastēte, majonēze, pelmeņi, humoss, saldējums un saldā krējuma alternatīva. Atsevišķos veikalos ir gaļas, siera un jogurta alternatīvas.

4. Lidl vienmēr pieejams tofu un humoss, un kopš iepriekšējā Vegvērtējuma ieviesti jaunumi gan pastāvīgajā, gan īpašajos nedēļas piedāvājumos: gaļas un siera alternatīvas, saldēta pica un citas maltītes. Lidl piedāvājums mainās biežāk nekā citos veikalos, taču ir konsekvents – produkti, kas pieejami vienā veikalā, visticamāk būs arī citos.

5. LaTS veikalu sortiments savstarpēji atšķiras. Rīgas centrā mītošajiem plašu vegānisko produktu izvēli nodrošina veikals Avotu ielā, savukārt citi LaTS veikali ir “veiksmes spēle”. Vienmēr pieejamas piena alternatīvas un bieži arī majonēze, krēmsiera alternatīvas un kāds deserts.

6. Arī Elvi veikali ir dažādi, taču tipiski nodrošina piena alternatīvas, vegāniskus salātus un privātās preču zīmes desertu – tapiokas pudiņu. Gada laikā veikalos ieviesta augu valsts majonēze un vairākos arī humoss.

7. Vairākos Mego veikalos gada laikā ieviests tofu. Bieži pieejamas piena un siera alternatīvas, humoss un saldumi.

8. Starptautiskais veikalu tīkls SPAR ienāca Latvijā 2022. gada vasarā. Par spīti SPAR plašajam gaļas alternatīvu un citu vegānisku produktu klāstam ārzemēs Latvijas pircējiem neviena gaļas alternatīva netiek piedāvāta. Mēdz būt pieejamas piena alternatīvas, augu valsts saldumi un pelmeņi. Reizēm veiksies atrast pūšamu putukrējumu uz sojas bāzes.

9. Aibe sortimentā būtiskas izmaiņas kopš pagājušā gada Vegvērtējuma nav novērotas. Pieejamas piena alternatīvas un saldējums, bet gaļas alternatīvas un citus augu valsts produktus lielāka iespēja atrast būs citos veikalu tīklos.

Cenu samērīgums?

Vegvērtējums aplūko arī cenu samērīgumu starp dzīvnieku valsts produktiem un to alternatīvām, tā kā cena ir būtisks nosacījums, lai produkts būtu cilvēkiem pieejams. Tika pētītas govs un augu valsts piena cenas, jo no pētītajiem produktiem tas veikalos ir vispieejamākais.

Novērots, ka augu valsts piena cenas starp veikaliem svārstās vairāk nekā govs piena. Atšķirība starp lētākajām augu valsts piena cenām dažādos veikalos bija EUR 2,10, savukārt starp lētākā govs piena cenām – EUR 0,89. Tas nozīmē, ka pircēju, kurš meklē augu valsts pienu, veikala izvēle ietekmē vairāk.

Lētākā augu valsts piena cena bija vidēji EUR 2,14 litrā, govs piena – vidēji EUR 0,87 litrā. Lētākais augu piens litrā bija vidēji par EUR 1,27 dārgāks nekā govs piens. Citiem vārdiem izsakoties, augu piens vidēji maksāja 2,4 reizes vairāk. Vistuvāk cenu samērīgumam bija LaTS, Aibe, Elvi, top! un Lidl, kuros atšķirība starp lētāko augu un govs pienu bija apmēram EUR 1,10 robežās. Vidēji vislētākie augu pieni bija LaTS veikalos, taču cenas to starpā svārstījās vairāk nekā otrajā izdevīgākajā veikalā Lidl, kur augu piens visos veikalos maksāja vienādi.

Cenu pārmaiņu vēji Eiropā

Eiropā vairāki veikalu tīkli pieņem cenu samērīguma politiku. Ko tas nozīmē? 2021. gadā Anglijas mazumtirgotāji Co-op un Tesco ziņoja, ka, rūpējoties par pircējiem un ilgtspēju, samazina vegānisko produktu cenas, lai tie kļūtu pieejamāki. 2023. gada oktobrī arī Vācijas mazumtirgotāji Lidl un Kaufland paziņoja, ka pircēju un ilgtspējas labā samazinās vegānisko produktu cenas līdz tādām pašām vai zemākām nekā dzīvnieku valsts produktiem. Latvijā mazumtirgotāju ilgtspējas stratēģijas vēl nav tiktāl attīstītas, taču izplatās apņemšanās veicināt ilgtspējīgāku un veselīgāku uzturu un palielināt augu valsts produktu īpatsvaru veikalu plauktos.


Vegvērtējuma 2023 datus šī gada septembrī un oktobrī ievāca brīvprātīgie pētnieki, apsekojot 49 veikalus 17 pilsētās un ciematos visā Latvijā. Katrā mazumtirdzniecības tīklā pētīti 4-6 maza līdz vidēja izmēra jeb “piemājas” veikali.

Komentāri

Arvien vairāk cilvēku vēlas ēst mazāk dzīvnieku valsts produktu, lai uzlabotu veselību, mazinātu ietekmi uz klimatu un dzīvotu dzīvniekiem draudzīgāk. Veikalu ekoloģiskā pēda un ietekme uz pircēju ieradumiem paredz atbildību veidot dabai draudzīgāku sortimentu un atbalstīt sabiedrību, nodrošinot augu valsts pārtikas izvēli par pieejamu cenu. Prieks redzēt, ka to dara pieaugoša daļa uzņēmumu. 

“Augi & Draugi” programmas vadītāja Alise Miļūna

Rimi kā viens no lielākajiem mazumtirgotājiem Latvijā ir unikālā pozīcijā, lai padarītu vegānu un specializēto produktu izvēli daudz pieejamāku. Sekojot sabiedrības pieprasījumam, Rimi visā Baltijā regulāri paplašina specializēto produktu klāstu. Rimi veikalos Latvijā pieejami vairāk nekā 400 vegānu un specializētās pārtikas produktu veidi. Plānojam arī turpmāk paplašināt esošo sortimentu ar vegāniem un veģetāriešiem pievilcīgiem produktu piedāvājumiem.

“Rimi Latvia” sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Bite

Pēdējā gada laikā īpašu uzmanību esam veltījuši tam, lai visos Maxima veikalos, neatkarīgi no tā formāta vai atrašanās vietas, būtu pieejams arī īpaši izvērtēts un klientu iecienīts vegāno produktu sortiments. Tas ir bijis svarīgs solis, lai nodrošinātu, ka iemīļotākie vegānie produkti ir vienlīdz ērti pieejami visiem mūsu klientiem. Šie centieni ir veicinājuši pozitīvu ietekmi, jo klientu pieprasījums pēc vegānās produkcijas 2023. gada otrajā un trešajā ceturksnī ir audzis vairāk nekā 3 reizes, salīdzinot ar tādu pašu 2022. gada periodu.

Mūsu mērķis ir ne tikai piedāvāt daudzveidīgu vegānās produkcijas klāstu, bet arī veicināt sabiedrības labklājību, piedāvājot veselīgus un ilgtspējīgus pārtikas risinājumus. Vegvērtējums mums sniedz pārliecību, ka ejam pareizajā virzienā, izprotot tendences un reaģējot uz jaunumiem. Esam patiesi priecīgi, ka to novērtē arī mūsu klienti! Arī turpmāk rūpīgi sekosim līdzi un pilnveidosim vegāno sortimentu, lai saviem klientiem piedāvātu vēl plašākas izvēles iespējas nākotnē.

“Maxima Latvija” kategoriju vadības un iepirkumu direktors Edvīns Lakstīgala

Kā vietējam veikalu tīklam top! ir svarīgas pircēju vēlmes, kam pielāgojamies, ik dienu sekojot līdzi gan tendencēm, gan pircēju vajadzībām. Esam pagodināti par “Veikalu Vegvērtējuma” novērtējumu, un tas ir stimuls turpināt iesākto. Pieprasījums veikalos top! pēc vegāniskās pārtikas ir pieaugošs, arī cenas ziņā preces kļūst pieejamākas, un piedāvājums no ražotājiem kļūst plašāks, kā arī prieks par vietējiem ražotājiem, kas paplašina piedāvājumu, līdz ar ko mums ir iespēja piedāvāt plašāku sortimentu vegānisko produktu kategorijā.

Veikalu tīkla “top!” valdes locekle Ilze Priedīte

Mēs Lidl esam priecīgi un pateicīgi saviem klientiem par šo pozitīvo novērtējumu. Zinām, ka mūsu piedāvātie tofu produkti ir ļoti populāri un pieprasīti. Lidl proteīna stratēģijas ietvaros šobrīd aktīvi analizējam savu produktu klāstu un atbilstoši šīs analīzes rezultātiem arī turpināsim veidot augu valsts olbaltumvielas saturošu produktu piedāvājumu.

“Lidl Latvija” pārstāvis Ingars Rudzītis
Kategorijas
Raksti

Augu valsts pārtikas nākotne: Uzņēmumu diskusija

Kāpēc pārtikas uzņēmumiem inovēt un ieviest alternatīvas dzīvnieku valsts produktiem? Kādi izaicinājumi un iespējas pastāv vegāniskās pārtikas nozarē? Avenei ir vietējs vegānisku saldējumu un pildīto pankūku ražotājs ar pieredzes stāstu par iekļūšanu lielākajos Latvijas veikalu tīklos. Smiltenes Piens, kas vairāk nekā 100 gadus nodarbojies ar piena pārstrādi, tagad attīsta vegānisku sieru līniju. Savukārt veikalu tīkls Lidl Latvija ir apņēmies sortimentā iekļaut vairāk augu valsts olbaltumvielu avotu.

Ar Lidl Latvija korporatīvās sociālās atbildības eksperti Daigu Helēnu Žideļūni, Smiltenes Piens kvalitātes vadītāju Agitu Opmani un Avenei īpašnieku Dāvi Dudeli Vegānfestivālā 2023 sarunājās Alise Miļūna no Augi & Draugi.

Transkripts: Liene Kalniņa. Redakcija: Ina Strautniece. Foto: Inga Vīņaude.


AM: Katrs no jums ir nākotnes vēstnesis, jo tajā, ko darāt Latvijā, esat pionieri. Es gribētu iesākt ar jūsu līdzšinējo pieredzi. Dāvi, pastāsti, lūdzu, cik tālu “Avenei” ir izauguši ražošanā un tirdzniecībā, un, kas tie ir par cilvēkiem, kas iegādājas vegānisku saldējumu un pankūkas? Vai tie ir tikai vegāni?

DD: Tie noteikti nav tikai vegāni. Ideja radās no tā, ka redzēju, ka veikalos nav tāda produkta, un meklēju alternatīvas.

Ļoti ātri sapratu, ka galvenie patērētāji īstenībā nav vegāni, varbūt pat ne veģetārieši. Tie ir cilvēki, kas vienkārši grib ēst veselīgāk, daudzveidīgāk, pamēģināt ko jaunu, varbūt samazinot piena produktu patēriņu ikdienā, tomēr pilnībā to neatmetot.

Un – jā, gadu laikā esam izauguši, Latvijā jau nostabilizējušies dažādos tirdzniecības tīklos un raugāmies nākotnē pozitīvi, jo man liekas, ka augu valsts uztura patēriņš no gada gadā tikai pieaugs.

AM: Un kā jūs nonācāt no saldējumiem pie pankūkām?

DD: Tā bija tāda pati situācija, kad domāju – kādu produktu trūkst? Un nav jau baigi jāsēž un jādomā, ko cilvēkiem vajadzētu. Toreiz vienkārši iegāju vegānu Facebook grupā un jautāju cilvēkiem: “Ko jūs vēlētos?” Mēs cītīgi apkopojām visus komentārus un likes un salikām topiņu, par ko cilvēki vairāk balsoja. Un, jā, pildīto pankūku, izrādījās, ļoti pietrūka ne tikai man, bet arī citiem cilvēkiem.

AM: Agita, “Smiltenes Piens” ir uzņēmums ar vairāk nekā simt gadu pieredzi tieši piena pārstrādē. Kāpēc un kā jūs nonācāt pie vegāniskas siera līnijas?

AO: Jā, “Smiltenes Pienam” šogad apritēja 110 gadi. Protams, ka mēs pamatā esam piena ražotāji, taču uzskatām sevi par inovatīvu uzņēmumu. Izpētījām, ka ir daudz cilvēku, kuri ir vegāni – un ne tikai filozofisku apsvērumu, bet arī veselības dēļ –, un tomēr šī vēlme pēc piena garšas ir saglabājusies. Tieši šī iemesla dēļ mēs sākām pētīt un mēģināt izstrādāt piena produktu alternatīvas. Man šķiet, ka mums tas ir veiksmīgi izdevies.

AM: Un kur ir vislielākais pieprasījums pēc šiem sieriem? Varbūt ir kādas īpašas nišas, kurās jūs paredzat tieši šo produktu pieprasījuma pieaugumu?

AO: Nišas ir tie paši lielveikalu tīkli. Lielākais pārstāvētais ir “Rimi” tīkls. Ļoti, ļoti ceram, ka ar šo vegānisko sēriju kādreiz tiksim arī “Lidl” tīklā. No augusta vienu no šiem produktu iekļausim tirdzniecībā visā “Rimi” Baltijas ķēdē, arī Igaunijā un Lietuvā. Tas ir liels solis uz priekšu.

AM: Apsveicu ar to! Un patiesi – tajā, kādus produktus cilvēki var iegādāties, veikalam ir noteicoša loma. Tāpēc, pievēršoties Daigai, “Lidl” mājaslapā ir parādījies interesants dokuments, kas saucas “Apzināts uzturs”. Ko tas nozīmē un kāpēc tur ir pieminēti augu valsts produkti un augu valsts proteīns?

DHŽ: Šis dokuments ir atjauninājums iepriekšējam “Lidl” grupas dokumentam, kas ir saistīts ar veselīgu uzturu. Šajā dokumentā aplūkota vēl arī ilgtspēja dažādos aspektos, kā arī tas, lai produktu izejvielas būtu sociāli atbildīgi audzētas.

Daiga Helēna Žideļūne, “Lidl Latvija” korporatīvās sociālās atbildības eksperte
Daiga Helēna Žideļūne, “Lidl Latvija” korporatīvās sociālās atbildības eksperte

Ir jāapzinās ietekme uz vidi, ko rada gan dzīvnieku, gan augu izcelsmes produkti. Protams, augu izcelsmes produktiem šī ietekme ir mazāka.

Latvija Eiropas kontekstā ir arī piemērs, ka mēs nebūt neēdam tik veselīgi, kā vajadzētu, un arī nebūt ne attiecīgi tik ilgtspējīgi, kā tas nāktu par labu zemeslodei. Protams, mēs kā tirgotāji gribam strādāt šodienai un pārdot pārtiku šodien, taču mēs gribam to darīt arī rīt, parīt, aizparīt, nākamgad, pēc 10, 15 un 50 gadiem. Mums ir jāsaprot, ka produktiem ir jābūt tādiem, lai attiecīgi tādus pašus varētu nopirkt arī pēc 10, 15 un 50 gadiem. Ir jāapzinās, ka ietekme uz vidi kļūst aizvien asāk redzama. Līdz ar to veselīgais un ilgtspējīgais tagad iet roku rokā. Šajā kontekstā būtiska loma ir arī augu valsts produktiem. Ne tikai tas, ko mēs, iespējams, šaurā lokā saprotam ar vegāniskiem vai veģetāriem pārstrādātajiem produktiem. Tie būtībā ir arī kartupeļi, burkāni, augļi, ogas. Un, kā jau Dāvis pieminēja, mūsu mērķauditorija nav tikai vegāni vai veģetārieši. Tas ir jebkurš cilvēks, kurš vēlas ēst veselīgāk un ilgtspējīgāk. Līdz ar to mēs esam izvirzījuši sev mērķi piedāvāt arī šādu sortimentu. Šī politika ir vienāda gan mums, gan arī pārējām “Lidl” grupas valstīm.

AM: Vai vari mazliet vairāk pastāstīt par augu proteīnu?

DHŽ: Jā, ar terminu “proteīna stratēģija” ir jāsaprot, ka “Lidl” ir apņēmies analizēt savu sortimentu un šīs politikas ietvaros turpmāk publiskot, cik daudz mūsu sortimentā ir dzīvnieku izcelsmes produktu, ieskaitot visus cepumiņus, salātiņus, maizi, nepārstrādātos produktus, un cik attiecīgi ir augu izcelsmes olbaltumvielu avotu.

Tādā veidā mēs varam parādīt, cik ilgtspējīgs ir mūsu sortiments. Nākotnē ir mērķis šo augu valsts proteīna daļu palielināt.

AM: Tas, man šķiet, ir pirmais gadījums Latvijā, kad kāds veikals ko tādu dara. Rezumējot mēs redzam, ka gan vegānisku, gan dzīvnieku valsts produktu ražotāji inovē jaunas vegāniskas alternatīvas. To diktē ne tikai augošais pieprasījums, bet arī uzņēmumu sociālā atbildība pret sabiedrības veselību un vidi. Protams, neesam izolēti no pārējās pasaules un tās lielajiem pārmaiņu vējiem, tāpēc gribu gan Agitai, gan Dāvim pajautāt: kā jums šķiet, plašāk raugoties, kuros virzienos patlaban attīstās vegāniskā pārtika? Un vai jūs ar saviem vegāniskajiem produktiem raugāties tikai uz Latvijas tirgu vai arī uz ārzemēm? Un kāpēc?

AO: Jā, protams, ka mēs skatāmies arī pasaules līmenī, jo, būsim godīgi, Latvijā vegāniskā niša aizņem apmēram 2 % no kopējās tirgus ietilpības. Tas ir ļoti mazs cipars, tādēļ mums kā ražotājiem tikai daļēji interesants. Mēs noteikti skatīsimies plašāk. Kā jau teicu, sāksim ar Baltijas tirgu, bet interese ir parādījusies arī Vācijas tirgū. Cerēsim, ka mums izdosies paplašināt šo sortimentu un šo tirgus daļu.

Pats galvenais, mēs vēlamies visu vegānisko produkciju sertificēt, lai iegūtu emblēmu, kura būtu saprotama visiem.

DD: Jā, es piekrītu, ka ražotājiem principā ir jāražo kas tāds, kas garšos ne tikai vegāniem, bet kas ir viegli saprotams produkts, ko ēdīs arī pārējie. Mūsu gadījumā ļoti laba izvēle bija tieši saldējums un pankūkas, jo tie ir viegli atpazīstami produkti. Tāpēc, iespējams, grūtāk iet vegāniskajiem sieriem. Ar labu vegānisku piena alternatīvu varbūt nav tik traki, bet siers ir specifisks produkts, ko cilvēks, kas nav ne vegāns, ne veģetārietis, drīzāk tomēr neizvēlēsies. Tas ir izaicinājums. Risinājums ir vai nu doties plašumā vai tiešām aptvert lokālo tirgu. Redzu, ka lielas attīstības potences ir gaļas aizvietotājiem un piena, arī siera alternatīvām. Lai sieri būtu patiešām perfekti, manuprāt, šajā jomā ir jānotiek vēl kādiem izrāvieniem. Es ticu, ka zinātne attīstīsies šajā virzienā. Un tas pats ir arī ar saldējumiem. Es gribētu, lai tāpat kā mēs uzkāpām uz Mēness, mēs sasniegtu to, ka vegānisks plombīra saldējums garšo tāpat kā piena saldējums.

AM: Jūs esat domājuši par plešanos plašumā?

DD: Tā kā mūsu produkts nav pateicīgs, lai to sūtītu, un mēs esam diezgan mazi, esmu atradis jaunu veidu, kā to darīt. Nevis eksportēt mūsu ražoto preci, bet apvienoties ar partneriem ārzemēs. Esam uzsākuši sadarbību ar jaunu uzņēmumu Amerikā. Mēs principā ņemam to, ko esam izveidojuši šeit un vienkārši atkārtojam citā valstī. Viņi ražo uz vietas, un mēs palīdzam ar to, kā “laižam to tautiņās”. Mums tas ir ļoti labs risinājums, jo, kā redzat, šobrīd, mūsu sarunas laikā, līst lietus – tātad nav tik labi, bet citur ir siltāk, foršāk.

Citur arī sabiedrības attieksme pret šādiem produktiem ir daudz pretimnākošāka, arī vegānu procents ir daudz lielāks.

AM: Par pārmaiņu vējiem varu vēl piebilst, ka gan Latvijā, gan Eiropā pārtikas nozari kontrolē Eiropas likumdošana. Eiropas Komisiju konsultē zinātnieku organizācija SAPEA, kas nesen paziņoja, ka Eiropas ilgtspējas un veselības mērķu sasniegšanai ir nepieciešams, lai mēs ēstu vairāk augu un mazāk dzīvnieku izcelsmes produktu, kas nevienam nav pārsteigums. Bet veids, kā panākt to, ko ieteica šie zinātnieki, bija nevis informēt patērētāju, bet gan visā Eiropā mainīt pārtikas pieejamību, cenas, sastāvu un mārketinga regulas. Ja šie ieteikumi ietekmēs Eiropas likumdošanu, tad tie uzņēmumi, kuriem sortimentā jau šodien ir izdevīgi, garšīgi vegāniski produkti, šo pārmaiņu laikā varētu būt uzvarētāji. Raugoties uz priekšu, Daiga, kādi ir “Lidl” nākamie soļi – kādus produktus jūs domājat ieviest un kā tālāk virzīt stratēģijas?

DHŽ: Ja mēs runājam tieši par sortimenta paplašināšanu, es šobrīd nevaru neko noteiktu apsolīt, bet

galvenā doma ir palielināt gan vegānisko, gan veģetāro produktu pamatsortimentu, gan akcijas produktu sortimentu.

Es neteiktu, ka mums ir kādi īpaši vai interesanti, savdabīgi produkti. Nē, šie produkti ir diezgan tipiski. Jā, ir doma, ka vairāk varētu būt, piemēram, vegānisku saldējumu. Personīgi es interesējos un pētu, ko mēs varētu piedāvāt no zirņiem vai no tiem ražotiem aizstājējproduktiem. Es vēlos redzēt arī tādus produktus kā cūku pupas. Tas būtu arī labs vietējais produkts. Bet šobrīd tas ir ideju līmenī. Kā jau teicu, proteīna stratēģija ir kaut kas jauns.

AM: Kas ir lielākie izaicinājumi, ko tu saskati ceļā uz lielāku augu valsts produktu īpatsvaru, un kādus risinājumus tiem redzi?

DHŽ: Vislielākais izaicinājums, manuprāt, ir joprojām relatīvi neveselīgā latviešu ēdienkarte. Ļoti daudz gaļas, ļoti daudz citu dzīvnieku izcelsmes produktu, pārāk maz augļu un dārzeņu, vispār pārāk maz augu izcelsmes proteīna. Mūsu reģionam raksturīgos zirņus un pupas mēs ēdam par maz. Tas ir tikai viens aspekts, bet es domāju par “Lidl” sortimenta paplašināšanu, un ar laiku pircēja intereses un vajadzības mainās. Mēs redzam atšķirības starp dažādām vecuma grupām, teiksim, gados jaunākiem ļaudīm interesē jau pavisam kas cits nekā cilvēkam, kurš audzis pie tradicionālā dienišķā kartupeļa un kotletes pusdienu galdā.

Otrs izaicinājums joprojām ir cena. Diemžēl vegāniski produkti vai, teiksim, alternatīvas gaļai, pienam un citiem dzīvnieku izcelsmes produktiem ir relatīvi dārgākas, taču vērojama pozitīva tendence. Palielinoties pieprasījumam, cenas pakāpeniski krītas. Mēs arī vienmēr analizējam produktus, ko piedāvājam kā akcijas preci, kā arī īpašos piedāvājumus, un vērojam, ko cilvēki pērk, kas viņus interesē. Mēs sākām ar uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmiem produktiem vegāniem un veģetāriešiem. Vegānisko produktu tagad jau ir krietni vairāk. Tomēr es teiktu, ka joprojām redzu to drīzāk kā nišas produktu. Man žēl, bet diemžēl tā ir. Klientu servisa centrā cilvēki vēršas ar jautājumiem, interesējas par kādu produktu vai iesaka, kādus produktus vēlētos redzēt “Lidl” sortimentā. Par vegāniskiem un veģetāriem produktiem pajautā labi, ja reizi nedēļā.

Jautājums bieži vien ir ļoti vispārīgs: “Lūdzu, vairāk vegānisku produktu.” Es vēlētos zināt konkrētāk! Kas jums patīk? Kas jūs interesē? Ko tieši jūs gribētu redzēt sortimentā? Vegānisku jogurtu vai kaut ko, ko uzsmērēt uz maizītes?

AM: Nu re, te ir skaidrs rīcības aicinājums. Kur jums to var pastāstīt?

DHŽ: Mūsu mājaslapā atrodama kontaktforma, kur var atstāt savu viedokli.

AM: Mūs ļoti interesē arī, kā un ko saistībā ar piena produktu alternatīvām plāno “Smiltenes Piens”. Kā tās varētu attīstīties pie jums?

AO: Tieši tā – mēs nebūt neatmetīsim domu par piena alternatīvām. Mēs noteikti neražosim gaļas aizvietotājus, jo tā nav mūsu spēcīgā joma. Noteikti domāsim par skābā krējuma alternatīvu.

Agita Opmane, “Smiltenes Piens” kvalitātes vadītāja
Agita Opmane, “Smiltenes Piens” kvalitātes vadītāja

Mūsu plānā ir izveidot fermentētos produktus.

Tas varētu būt jogurts, iespējams, arī kādi proteīna dzērieni. Tādas idejas un iestrādes jau ir.

AM: Kā jūs izvēlaties, ko ražot? Vai jūs līdzīgi kā “Lidl” aptaujājat patērētājus par to, kādus produktus viņi vēlētos? Vai arī jums ir kāda sava metode?

AO: Mums kolektīvā ir darbinieki, kuru bērni ir vegāni, un mēs viņus izjautājam un dodam viņiem testēt. Pēc viņu vērtējumiem skatāmies – virzīt tālāk vai ne. Mūsu kolektīvā nav neviena vegāna, un, kaut gan mums notiek degustācijas, objektīvi novērtēt to tikai pašu kolektīvā nav reāli. Bet, izejot plašāk un iedodot notestēt cilvēkiem, kuri ir vegāni, mēs dzirdam atšķirīgas atsauksmes, kuras tad arī ņemam vērā.

AM: Dāvi, tev vegāniska uztura jomā ir pieredze, un jūs esat izmēģinājuši un radījuši dažādus produktus. Vēlos tev jautāt, vai, balstoties šajā pieredzē, tev ir kādi ieteikumi citiem Latvijas pārtikas nozares uzņēmumiem, kā ražot veiksmīgākas vegāniskas alternatīvas un varbūt arī nonākt plašākā tirdzniecībā?

DD: Viens, kā jau minēju, ir runāt ar cilvēkiem, saprast, kas ir vajadzīgs. Ļoti labi, ka “Lidl” un “Smiltenes Piens” to dara. Vēl es vienmēr esmu teicis, ka ļoti laba lieta ir e-komercija. Pat vēl pirms Covid-19 laika, kad visi izmisīgi taisīja e-veikalus. Protams, pēc Covid-19 mēs novērojām, ka cilvēki vairs tik daudz neiepērkas internetā. Man jau likās, ka cilvēki pie tā pieradīs, un tas būtu bijis forši. Viss atgriezās pie vecā normālā – gluži tāpat, kā spriedām, ka publiskie pasākumi varbūt izmirs un visu svinēsim Zoom – tas tā nenotiek. Tiklīdz ir iespēja, mēs atgriežamies pie vecajiem ieradumiem gan dzīvē, gan ēdienā, gan visur citur. Līdz ar to es ieteiktu izmēģināt dažādus kanālus e-komercijā.

Cik zinu, daudzi “iesprūst” tirdziņu fāzē un brauc tikai uz pasākumiem. Bet, ja tev ir labs produkts, tas jālaiž tautās. Tas ir tavs pienākums pret to, tāpēc jāizmēģina dažādi kanāli un daudz aktīvāk jāiegulda mārketingā.

AM: Skatītāji jautā, kā var izskaidrot to, ka ārzemēs vegāniskais piens dažreiz ir pat divreiz lētāks nekā Latvijā?

DHŽ: Es neesmu iepircējs, nemāku precīzi pateikt, kāpēc tas maksā tik, cik maksā. Bet pamatprincips ir šāds – viss ir atkarīgs no apjoma. Jebkurš ražotājs pateiks, ka cena būs atkarīga no tā, vai man visa gada garumā vajadzīgas 100, 1000 vai 10 000 vienības. Jo lielāks apjoms, jo mazāka būs vienības cena. Taču tas ir tikai viens no aspektiem. Otrs – noteikti produkti vienmēr būs dārgāki, jo netiek ražoti šeit. Gara piegādes ķēde produktu sadārdzina. Protams, ir arī daudzi mikro- un makroekonomiskie aspekti, kurus es nekomentēšu, bet būtībā cena ir atkarīga no iepirktā apjoma. Ja iepirktais apjoms ir mazs, produkts vienmēr būs dārgāks. Ir pat tādi gadījumi, ka ražotāji mazu apjomu dēļ atsakās sadarboties.

DD: Tu ļoti labi izskaidroji. Tās izmaksas sakrājas kopā. Vēl, ja izplatītāji uzliek pa virsu savus 20-25 procentus. Man liekas, vegāniskajiem produktiem uzcenojums dažkārt ir lielāks nekā parastajiem produktiem, jo mazāks ir to apjoms. Katram produktam ir jāatpelna sava vieta plauktā. Tā ir viena no “Avenei” domām, ko gan neīstenojām, bet – man likās, ka no tā, kas mums te ir, kādam beidzot jāsāk taisīt tepat, Latvijā, normālu augu pienu. Es zinu, ir citi, kas to jau dara, bet, ja kāds ar to iekļūtu veikalos, tas būtu amazing. Man liekas, ka tur ir niša, un to es redzēju jau pirms trim četriem gadiem.

Dāvis Dudelis, “Avenei” īpašnieks
Dāvis Dudelis, “Avenei” īpašnieks

Mēs augusta “Mēneša garšas” saldējumu izgatavojām uz kaņepju piena bāzes. Kaņepju piens varbūt vēl nav meinstrīmā, tā kā tas ir izglītošanas un skaidrošanas jautājums.

Varbūt kaut kas saprotamāks ir jau ievestie auzu un riekstu pieni. Bet, ja kāds domā taisīt augu pienu Latvijā – aiziet, mēs atbalstām!

AM: Daiga, vai ir kādi ieteikumi vietējiem Latvijas ražotājiem par iekļūšanu Lidl plauktos ar vegāniskajiem produktiem un jaunām inovācijām?

DHŽ: Par inovācijām man grūti teikt, atkal – neesmu iepircējs. Bet, ja ir labs produkts, noteikti var vērsties kontaktformā mūsu mājas lapā. Noteikti aprakstiet savu produktu piedāvājumu, un to izskatīs. Ja vēlaties ilgstošāku sadarbību, nepieciešama kvalitātes un ražotnes sertifikācija. “Lidl” uz to skatās ļoti stingri, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc uzņēmumus var, teiksim, ne atraidīt, bet sadarbība ar tiem var notikt tikai kaut kad nākotnē. Pirmkārt, noteikti ir jābūt gataviem un atvērtiem dialogam. Pastāv vesela grupa izejvielu, kuras mums ir definētas kā kritiskas, un tur jābūt atbilstošām sertifikācijām. Tipiskās ir rieksti, kafija, kakao un tamlīdzīgas izejvielas. Jābūt gatavam arī uz to, ka būs kādas nelielas prasības attiecībā uz ilgtspēju. Mums pašiem tās šķiet nelielas, bet ražotājam var šķist lielas. Toties, ja jums ir labs produkts, tad caur “Lidl” tas var nonākt arī citās valstīs.

AM: Skatītāji jautā, ar kādiem valstiskiem vai sabiedriskiem šķēršļiem jūs esat saskārušies, ieviešot un popularizējot vegāniskus produktus?

DHŽ: Ar uzskatu, ka vegāniskie produkti ir sliktas kvalitātes, jo satur, piemēram, palmu eļļu. Tā arī klienti pasaka – mēs nepirksim, tas ir slikts produkts.

AO: Kaut kas stipri līdzīgs. Izmantojot izejvielas, mēs, protams, domājam par to, lai tas arī no uzturvērtības viedokļa būtu tik tiešām pilnvērtīgs produkts. Mēs arī domājam par vitamīnu piedevām, kas vajadzīgas vegāniskajā dzīvesveidā.

Lielākā problēma patiesībā ir nesakārtotā likumdošana attiecībā uz nosaukumiem. Kad mēs sākām ražot vegānisko sieru, mums likās – nu, kāda tur problēma, tā arī nosauksim to par “vegānisko sieru”. Uz karstām pēdām bija klāt PVD, un mēs tūlīt pat dabūjām to produktu izņemt ārā un pārtaisīt iepakojumu.

Tika rakstīts uz ministrijām, lai iesaka, kā tad šos produktus saukt. Ziniet, nesaņēmu nekādus ieteikumus, beigu beigās mēs paši vienkārši izdomājām, kā izlīst caur to adatas aci. Mūsu nosaukums ir “vegāniskais produkts ar … garšu”, lai cilvēkam būtu skaidrs, jo vienkārši “vegānisks produkts” jums neko neizteiktu. Tātad bija jāliek klāt šis “ar …”, un ar to mums arī gāja diezgan traki. Noteikti neesmu atkāpusies un gaidu, lai likumdošana šeit tomēr tiktu sakārtota.

DD: Arī saldējumiem tagad, ejot Amerikas tirgū, ir stingri nosacījumi, ko drīkst saukt par saldējumu un ko nedrīkst. Šeit, Latvijā, mēs tomēr veiksmīgi lavierējam zem vārda “saldējums”. Mums nav tādas siera situācijas un viss komiskais kā “Oatly”, kuri strīdējās, vai var par pienu saukt savus produktus. Tas man liekas absurdi, jo laiki mainās. Katram ir sava izpratne par to, kas tas par produktu un kā to saukt. Mums tādu problēmu īsti nav bijis. Vienīgi, kā jau minēju, sabiedrības attieksme. Vissvarīgākais, pārejot uz vegānismu, ir atvērts prāts jaunām lietām, un diemžēl mums Latvijā tā ļoti trūkst. Vienkārši izskatīt dažādas iespējas un pieņemt, ka citi varbūt domā citādāk un, ka tas ir iespējams. Tas attiecas arī uz citām jomām, ne tikai uz ēdienu.

AM: Agita, par sieru un tā nosaukumiem, vai pareizi saprotu, ka šis izaicinājums ir nevis Latvijas, bet visas Eiropas līmenī?

AO: Jā, tas ir visas Eiropas līmenī.

AM: Vai ražotāji Eiropā kaut kā apvieno spēkus, lai drīkstētu piešķirt saviem produktiem tiem atbilstošus nosaukumus?

AO: Īsti ne. Katrs mēģina kaut kā izlavierēt, kā nu kurš pats to izprot un māk. Nu ja, protams, ka siers ir siers, un ir noteikta definīcija, kas tas tāds ir. Nu, kaut gan ir, protams, arī nosaukumi “ar augu taukiem”, “siera izstrādājums”. Bet “vegāniskā siera” nav, tāds nosaukums neeksistē un nedrīkst būt.

AM: Cerams, nākotnē izdosies to mainīt, jo tas, ka tāda regula vispār radās, droši vien ir lobija rezultātā, un lobijs varētu to atkal mainīt.

AO: Es domāju, ka noteikti, jo šī kustība un vegāniskais dzīvesveids iet plašumā. Mēs jau redzam, cik šeit, Vegānfestivālā, ir daudz apmeklētāju. Tiešām priecājos, ka ļoti daudz jaunu cilvēku. Es domāju, ka šī situācija liks virzīties uz priekšu un to veco domāšanu atmest.

AM: Tie bija ļoti jauki – gandrīz kā noslēguma – vārdi, kas visam uzliek skaistu bantīti. Mēs arī pamazām tuvojamies šīs sarunas beigām, tāpēc gribēju dot iespēju pašiem runātājiem, ja jūs varbūt vēlaties viens otram ko pajautāt.

AO: [Dāvim] Vai jūs savās pankūkās plānojat izmantot mūsu sieru? Tas ļoti labi kūst un tam ir izcila garša! To ir iespējams rīvēt, ir pieejams arī šķēlēs.

DD: [Smejas] Jā, šo mēs varētu izskatīt. Ja vien ir iespēja, izvēlamies vietējos produktus. Tā jau mēs tās pildītās pankūkas taisām – no “Nata Cafe” ņemam sojšliku, no “Got Foods” “bezpienu”, “4 sezonu” majonēzi – viss, kas mums vietēji taisīts, ir pats labumiņš.

AM: Tomēr vēl viens jautājums no manas puses par to, kā uzņēmumi var izglītot sabiedrību. Bieži tiek domāts par to, ka uzņēmumi seko pieprasījumam, taču sastopamies ar ilgtspējas problēmām. Šķērslis, kā jau tika minēts, ir senāki uzskati un ieradumi, kas varbūt vairs neatbilst mūsdienu situācijai un vajadzībām. Kā jums šķiet, kāda ir uzņēmuma loma cilvēku izglītošanā par to, kas ir veselīgāka un ilgtspējīgāka pārtika? Vai jūsu uzņēmumi varētu ar to nodarboties?

DHŽ: Varu padalīties ar “Lidl” pieredzi. Uzņēmuma iekšienē esam nolēmuši maksimāli piedalīties šādos un līdzīgos pasākumos. Tā ir lieliska iespēja neformāli pastāstīt, ko mēs darām, ko piedāvājam, nedaudz vairāk iepazīstināt arī ar teorētisko pusi – kāpēc tas ir svarīgi un tamlīdzīgi. To pašu mēs darām arī Igaunijā. Otra lieta, runājot par veselīgu uzturu un bērniem – “Lidl” ir apņēmies neveselīgo pārtiku nereklamēt bērniem un arī attiecīgi mainīt šo produktu iepakojumu. Tas notiek pakāpeniski. Ražotājs zina, cik ilgstošs ir šis process – izstrādāt jaunu dizainu un tamlīdzīgi. Bet pamatā runa vairāk ir par neformāliem pasākumiem – vairāk pārstāvēt sevi, dalīties ar pieredzi, piedalīties tā saucamajās apaļā galda diskusijās, pārrunās un tamlīdzīgi. Tas man liekas visnoderīgāk, jo vienkārši ielikt mājas lapā informāciju vai uztaisīt bukletiņu – man šķiet, ka tā ir novecojusi metode un, es teiktu, mazefektīva.

AO: Es varu piebilst tikai to, ka mums ir sadarbība ar profesionāliem degustāciju organizētājiem, kuri informē sabiedrību degustācijās dažādos lielveikalos, kā arī mazākos tīklos.

DD: Mēs piekopjam šo dzīvesveidu, darām to no sirds un tā arī ar personīgu attieksmi un piemēru augu valsts uzturu popularizējam.

AM: Paldies jums! Es ticu, ka, turpinot šādas sarunas arī pēc Vegānfestivāla un atbalstot uzņēmumus, kas rada jaunas, inovatīvas alternatīvas produktiem, kas nav izcēlušies ar ilgtspēju, mēs patiešām varam radīt tādu nākotni, kurā pārtika būs visiem cilvēkiem, dzīvniekiem un dabai draudzīga un visi uzņēmumi – ilgtspējīgi. Paldies jums par sarunu, nākotnes vēstneši.

© Augi & Draugi

Kategorijas
Gada augu produkts Raksti

Gada augu produkts 2022: Ko vēlas patērētājs?

Alternatīvas gaļai un citiem dzīvnieku izcelsmes produktiem ir starp straujāk augošajām un inovatīvākajām pārtikas kategorijām. Programmas “Augi & Draugi” ietvaros veikta aptauja “Gada augu produkts”, kas apkopo jaunos vegāniskos produktus Latvijas tirgū un noskaidro patērētāju favorītus un vēlmes. Balsošana noritēja internetā no 2023. g. 20. februāra līdz 3. martam, un tika apstiprinātas 1456 atbildes.

Aplūkot titula “Augu produkts 2022” ieguvējus var šajā rakstā, savukārt te sniegsim aptaujas secinājumus par virzieniem, kuros strādāt uzņēmumiem Latvijā, lai ieviestu konkurētspējīgus, patērētāju vajadzībām piemērotus augu produktus.

Īsumā:

  • Gaļas un piena alternatīvas patērē ne tikai vegāni un veģetārieši, bet arī fleksitārieši un visēdāji. Lielāko patēriņu veidojošā grupa, uz ko fokusēties uzņēmumiem, ir fleksitārieši.
  • Garša, cena un sastāvdaļas ir populārākie izvēles noteicēji, pērkot augu valsts produktu.
  • Katrs trešais balsotājs uzskatīja, ka augu valsts jeb vegānisko produktu klāsts parastajos pārtikas veikalos ir nepietiekams.
  • Patērētāji 2023. gadā vēlas daudzveidīgākas, izdevīgākas un plašāk pieejamas alternatīvas tieši skābpiena produktiem, sieram, konditorejai, gaļas pusfabrikātiem, zivīm un līdzņemamām sviestmaizēm.

Kas ir augu produktu patērētāji?

Respondentu izlasi galvenokārt veidoja augu valsts pārtikas projektu sekotāji vai grupu biedri sociālajos tīklos. 86% bija sievietes, 12% – vīrieši, 2% – “Cits / Nevēlos norādīt”. Lielākoties pārstāvēta jaunā pirktspējīgā paaudze: vecuma sadalījums bija zem 18 (2%), 18-24 (17%), 25-34 (40%), 35-44 (22%), 45-54 (12%), 55-64 (5%), 64-75 (<1%) un virs 75 g. (<1%); 1% vecumu nenorādīja.

Uzturu norādīja 99%. Katrs otrais (51%) bija fleksitārietis jeb cilvēks, kas lieto gaļas produktus pāris reizes nedēļā vai retāk. Gandrīz puse (49%) no uztura pilnībā izslēdz pienu. Katrs trešais (39%) bija veģetārietis, katrs piektais (21%) – ovoveģetārietis vai vegāns. Vairums norādīja, ka piena produktu alternatīvas lieto ikdienā, savukārt gaļas aizstājējus – pāris reizes nedēļā vai retāk. Gandrīz katrs desmitais (9%) atzīmēja, ka katru dienu patērē gaļas produktus, bet 80% no šiem cilvēkiem uzturā iekļauj arī gaļas un piena produktu alternatīvas.

1. diagramma. Aptaujas “Gada augu produkts” respondentu uzturs – gaļas un piena produktu un to alternatīvu patēriņa biežums.
1. diagramma. Aptaujas “Gada augu produkts” respondentu uzturs – gaļas un piena produktu un to alternatīvu patēriņa biežums.

Arī Eiropā pieaugumu vegāniskās pārtikas pieprasījumā (Smart Protein Project, 2021) rada nevis vegāni, bet gan fleksitārieši – tie, kas samazina dzīvnieku izcelsmes produktu patēriņu veselības, vides vai citu apsvērumu dēļ. Pēc SKDS datiem, Latvijā to dara vai vēlas darīt teju trešdaļa iedzīvotāju, savukārt jauniešu vidū – gandrīz puse. Uzņēmumiem ieteicams domāt par fleksitāriešu auditoriju un neaizrauties ar tādiem apzīmējumiem kā “vegānu produkts” vai “produkts vegāniem”, kas izslēdz lielākas potenciālo klientu grupas.

Kas nosaka patērētāju izvēli?

Izvēloties sev svarīgākos aspektus, pērkot augu valsts jeb vegānisku produktu, lielākā daļa atzīmēja garšu (76%), cenu (67%) un sastāvdaļas (45%). Katram piektajam starp svarīgākajiem aspektiem bija ērta lietošana un pagatavošana (22%), tas, ka produkts ir kaut kas jauns un inovatīvs (21%) vai proteīna daudzums sastāvā (20%).

2. diagramma. Respondentiem piedāvātie produkta izvēles noteicēji popularitātes secībā.
2. diagramma. Respondentiem piedāvātie produkta izvēles noteicēji popularitātes secībā.

Garša, cena un sastāvs ir galvenie aspekti, kuriem pievērst uzmanību un kas bija vienlīdz populāri visās uztura grupās. Citus aspektus, ko var apsvērt pēc tam, grupas vērtēja atšķirīgāk. Fleksitārieši salīdzinājumā ar citām grupām pievērsa vairāk uzmanības ērtai lietošanai un pagatavošanai, bioloģiskai sertifikācijai, kaloriju un holesterīna daudzumam produktā. Regulārie gaļēdāji izcēlās ar to, ka teju katram trešajam bija svarīgs inovācijas aspekts un teju katram piektajam – tas, ka produktu iesaka citi cilvēki. Šī grupa retāk par citām atzīmēja videi draudzīgu iepakojumu un bioloģisku sertifikāciju. Savukārt veģetāriešus un vegānus mazāk interesēja inovācija un citu cilvēku ieteikumi, vairāk – proteīna daudzums un videi draudzīgs iepakojums.

Kādu augu valsts produktu pietrūkst patērētājiem Latvijā?

Katrs trešais (34%) pilnībā vai daļēji nepiekrita, ka Latvijas parastajos pārtikas veikalos ir gana plašs augu valsts jeb vegānisko produktu piedāvājums. Lielākā daļa (43%) piekrita tikai daļēji. Pētījums “Veikalu Vegvērtējums” (2022) rāda, ka situācija veikalos ir uzlabojusies, bet joprojām pastāv plašas izaugsmes iespējas.

Uz papildjautājumu, cik regulāri iegādājas pārtiku internetā, atbildēja 91%. Tie, kuri to darīja 1 vai vairāk reizes nedēļā, apgalvojumam, ka augu produktu piedāvājums ir pietiekams, nepiekrita 25% gadījumu, savukārt tie, kuri to darīja 1–5 reizes pusgadā vai retāk, nepiekrita 36% gadījumu. Iespējams, atšķirību var skaidrot ar daudzveidīgāku produktu klāstu e-veikalos nekā piemājas veikalos.

3. diagramma. Respondentu viedoklis par produktu pieejamību Latvijas veikalos.
3. diagramma. Respondentu viedoklis par produktu pieejamību Latvijas veikalos.

764 atbildēja uz atvērto jautājumu “Kādu augu valsts/vegānisku produktu Tev Latvijā pietrūkst?” Atbilžu tematiskā analīze atklāja pieprasījumu pēc 110 dažādiem produktiem, no kuriem populārākās bija alternatīvas:

  1. skābpiena produktiem (jogurts, biezpiens, skābais krējums, kefīrs);
  2. sieram;
  3. saldajām un sāļajām bulciņām;
  4. gaļas pusfabrikātiem;
  5. zivs produktiem;
  6. līdzņemamām sviestmaizēm;
  7. kūkām;
  8. šokolādei.

Atkārtojās gan vēlme pēc vairāk sojas produktiem (sausajiem, tofu, tempes u.c.), gan produktiem, kas soju nesatur.

Arī pērnās “Gada augu produkts 2021” aptaujas respondenti visbiežāk vēlējās vairāk siera un skābpiena produktu alternatīvu, līdzņemamo sviestmaižu un konditorejas izstrādājumu, kas sakrita ar ProVeg International (2020) secinājumu, ka lielākais potenciālais pieprasījums Eiropas augu pārtikas sektorā ir siera alternatīvām, līdzņemamām maltītēm, konditorejas izstrādājumiem un šokolādei. Smart Protein Project (2021) apstiprinājuši arī lielu potenciālo pieprasījumu zivs alternatīvām.

Daži pauda grūtības veikalu iekārtojumā atrast vai pat pēc iepakojumu aplūkošanas atpazīt vegāniskus produktus. Arī “Veikalu Vegvērtējumā” (2022) atklāts skaidra marķējuma trūkums tieši konditorejas piedāvājumā vairākos veikalos.

Daudzi vēlējās, lai produkti kļūtu plašāk pieejami

  • lielākā izvēlē (Daudzus no aptaujā pieminētajiem produktiem neesmu redzējusi veikalu plauktos un Visticamāk, lai iegūtu visu vajadzīgo, būs jāapstaigā vairāki veikali” bija tipiskas atbildes)
  • un par samērīgākām cenām (“Trūkst makam draudzīgāku produktu”, “Skumji, ka dzīvot dabai un sev draudzīgāk ir tik dārgi, jo uz iepakojuma vegan zīmīte”, “Pietrūkst atbilstoša, visiem pieejama cena. Nesaprotu, kāpēc vegāniskiem produktiem ir jābūt izteikti dārgākiem nekā ne-vegāniskiem produktiem” utml.).

Uzņēmums ar inovatīvu augu produktu var piesaistīt daudz degustētāju, taču, lai gūtu plašu regulāro klientu loku, produktam jābūt patiesi gardam un pieejamam par samērīgu cenu. Piemēram, siera alternatīvas Latvijā ir jau vairākus gadus, taču “Gada augu produkts” respondenti turpina pieprasīt jaunas, garšīgākas versijas.

Konkurētspēju saglabāt palīdzēs pakāpeniski uzlabojumi sastāvā un iepakojumā. Aptaujā atklāts līdzpastāvošs pieprasījums pēc sojas produktiem un produktiem bez sojas, un arī 2022. gada jauno gaļas alternatīvu izlase rāda, ka proteīna avots var būt soja, bet arī kviešu, kaņepju vai Latvijā arvien populārākās zirņu un pelēko zirņu olbaltumvielas.


Ar 2022. gada jaunumu izlasi var iepazīties šeit. Info par jauniem produktiem aicinām sūtīt info@augidraugi.lv iekļaušanai nākotnes projektos.

Kategorijas
Gada augu produkts Raksti

Gada augu produkts 2022: Kurš uzvarēja?

Ar 1456 balsīm noslēgusies programmas “Augi & Draugi” ietvaros rīkotā aptauja “Gada augu produkts”, kurā apkopoti vegāniskie jaunumi Latvijā no pērnā gada un noskaidroti sabiedrībā iecienītākie produkti.

Titulu “Augu produkts 2022” četrās kategorijās gūst: 

  • “Maxima” sojas sašliks dārzeņu marinādē (gaļas produktu alternatīva)
  • “Alpro” auzu dzēriens “Shhh… this is not m*lk” (piena produktu alternatīva)
  • “Smalkais Muslis” 6 garšu mušļi (augu valsts maltīte)
  • “Karameļu darbnīca” zefīri bez olas baltuma (augu valsts saldais)

Uzņēmumi un sociālo tīklu lietotāji nominēja titulam 78 produktus, no kuriem žūrija izveidoja 44 produktu izlasi. Publiskā balsošana noritēja internetā no 20. februāra līdz 3. martam.

Gaļas alternatīvas

2022. gadā veikalu plauktos nonāca jauni augu burgeri un kotletes, alternatīvas kaviāram, maltajai gaļai un zivs konserviem. “Jauno gaļas alternatīvu daudzveidība lauž stereotipus,” komentē “Augi & Draugi” pārstāve Alise Miļūna. “Redzams, ka gaļas aizstājējprodukti var būt minimāli pārstrādāti ar īsu un dabīgu izejvielu sarakstu. Proteīna avots tajos var būt soja, bet arī kviešu, kaņepju vai Latvijā arvien populārākās zirņu un pelēko zirņu olbaltumvielas.”

Par labāko produktu šajā kategorijā balsotāji atzina “Maxima” sojas šašliku dārzeņu marinādē, ko var iegādāties “Maxima XXX” veikalos. Sudraba medaļu nopelnījušās “V-EGO” burkānu kotletes atrodamas lielākajos tirdzniecības tīklos, savukārt bronzas ieguvēju “Nata Cafe” čia kaviāru tirgo “Gemoss”, “Wolt”, “Stockmann”, “Burka”, “iDille”, “Hanuman” un Āgenskalna tirgus.

Piena alternatīvas

Latviešu virtuvē ir izplatīti piena produkti, vienlaikus daudzus cilvēkus apgrūtina govs piena olbaltumvielu nepanesamība. Gan ārzemju, gan Latvijas vietējie ražotāji ir radījuši jaunas alternatīvas ne tikai pienam, bet arī sieram, krējumam un pat kefīram un biezpienam!

“Augu produkts 2022” titulu šajā kategorijā ar pārliecinošu balsu pārsvaru guva “Alpro” auzu dzēriens “Shhh… this is not m*lk”. Dzērienu ar 1,8% vai 3,5% tauku saturu var iegādāties lielākajos tirdzniecības tīklos. Sudraba ieguvēja “Smiltenes piens” siera alternatīva ir nopērkama lielākajos “Rimi”, Mārupes “Top!” un dažos “LaTS” un “Aibe” veikalos. 3 “Naturli” auzu dzērieni “Oats for Coffee”, “Oat Plus” un “Barista”, kas guva bronzu, nopērkami “Rimi” un “Orkla” interneta veikalā.

Gatavās maltītes

“Daudzveidība pieaug arī ērto, ātro augu valsts maltīšu formātos – no uzreiz gatavām ēšanai līdz aplejamām, saldētām un konservu tipa. Daudzi priecājās, kad pērn parādījās pirmās 100% augu valsts līdzņemamās sviestmaizes un saldētas pildītās pankūkas,” stāsta Alise.

Maltīšu kategorijas uzvarētājs ir Latvijā pirmais smalcinātais muslis “Smalkais Muslis” 6 garšās – ar augļiem, ogām, sēklām, ķiršiem, mango un “Ziema”. Musli var iegādāties uzņēmuma mājaslapā, “Rimi”, “Maxima”, “Stockmann”, beziepakojuma un ekoloģiskā koncepta veikalos.

Sudrabu guvušās “Avenei” pildītās pankūkas ar soju un siera alternatīvu nopērkamas uzņēmuma mājaslapā, “Wolt”, “Bolt”, “Rāmkalni” un “Labumu Bode”.  3. vietu guvušās “Maxima” polārmaizes ar redīsiem un rukolu vai sautētiem dārzeņiem tirgo “Maxima XXX” veikalos.

Saldie

“Augu produkts 2022” titulu saldo kategorijā guva vietējā uzņēmuma “Karameļu darbnīca” dažādu ogu un augļu garšas zefīri bez olu baltuma, kurus tirgo “Klēts” (“Rimi”), “Lāči”, “Lauku rudzupuķe” un “Karameļu darbīca” veikalā Jelgavā un mājaslapā. Sudrabu nopelnīja “Avenei” saldās pankūkas ar šokolādes un karameles pildījumu (tās pašas iegādes iespējas kā pankūkām maltīšu kategorijā). Trešo vietu dala divi uzņēmumi ar vienādu balsu skaitu – mājražotājas ”DMgarša” alternatīvie cepumi “Svetlana”, kas pasūtāmi no profila @dmgarsa_naski “Instagram” platformā, un “Tere Deary” jogurtīgie deserti ar mango un upeņu garšu, ko tirgo lielākajos “Rimi” un “Top!”.

Alise iesaka gan uzvarētāju, gan pārējās izlases desertus: “Drosmīgajiem iesaku vietējo ražotāju “Vegantatoe” kartupeļu torti un “Faba” pākšaugu šokolādes krēmu vai konfektes, un tradicionāliem kārumniekiem – jaunos krēmveidīgos desertus, kurus ieviesa trīs veikalu tīkli. Tie var šķist līdzīgi, taču ir ar unikālu sastāvu un garšu. “Rimi” gardēžu krēms ar sarkano ogu mērci ir stingrs un līdzīgs panna cotta desertam, kurpretī “Maxima” vaniļas deserts ir gaisīgs kā putukrējums. “ELVI” tapiokas deserts ar smiltsērkšķiem jāizmēģina ierastākā čia pudiņa vietā.”

Pilnie rezultāti

Bezpeļņas sabiedriskā labuma programma “Augi & Draugi” kopš 2018. gada konsultē uzņēmumus un informē sabiedrību, lai veicinātu kvalitatīvas augu valsts pārtikas pieejamību Latvijā. Informāciju par jauniem augu valsts jeb vegāniskās pārtikas produktiem aicinām sūtīt uz info@augidraugi.lv iekļaušanai nākamajās “Gada augu produkts” aptaujās.