Kategorijas
Raksti Vegvērtējums

Veikalu Vegvērtējums 2023: Ieteikumi nozarei

Rekomendācijas pārtikas tirgotājiem, lai veiksmīgi realizētu augu valsts jeb vegānisko produktu tirgus potenciālu.

1. novembrī noslēdzās 9 mazumtirgotāju sacensība neatkarīgajā reitingā “Veikalu Vegvērtējums”, kas ik gadu vērtē augu valsts jeb vegāniskās pārtikas pieejamību Latvijā.

Pētījums norit ceturto gadu un tiek rīkots programmas Augi & Draugi ietvaros. Šogad izpētīti 9 no Latvijas lielākajiem mazumtirdzniecības tīkliem – Aibe, Elvi, LaTS, Lidl, Maxima, Mego, Rimi, top! un SPAR. Kopš iepriekšējā pētījuma 2022. g. rudenī vegānisko produktu skaits Latvijas piemājas veikalos ir teju dubultojies (+83%). Par augu valsts produktiem bagātākajiem veikaliem šogad atzīti Rimi Baltic Group (1. vieta), Maxima Latvija (2. vieta) un Vietējais top! (3. vieta).

Ar to, kādi jaunumi ieviesti, iespējams iepazīties šeit, savukārt šajā rakstā apkopoti ieteikumi nozarei. Lielāka augu valsts pārtikas izvēle ir pozitīva tendence. Taču, lai produkti nestu tirgotājam ieguvumus, tos jāievieš stratēģiski. Kādas ir labās prakses, lai vegāniskie produkti būtu veiksmīgi?

Pamatzināšanas par augu valsts jeb vegāniskās pārtikas kategoriju

Vegānisko pārtikas produktu pārdošanas apjomi Eiropā 2020.-2022. g. pieauga par 21% (GFI Europe). Lai arī lēnāka nekā 2018-2020. gadā (49%; Smart Protein Project), uz COVID-19 pandēmijas, Krievijas-Ukrainas kara u. c. pārtikas tirgus satricinājumu fona šīs pārtikas kategorijas izaugsme ir spēcīga un tiek prognozēta arī turpmāk (Triton).

Kāpēc augu valsts pārtika ir ilgtermiņa tendence, nevis īslaicīgs trends? Veselības un vides eksperti uzsver vajadzību palielināt augu valsts pārtikas, t. sk. proteīna avotu, proporciju sabiedrības uzturā, lai mazinātu aptaukošanās, sirds un asinsvadu slimību un citu veselības problēmu slogu, kā arī pārtikas sistēmas būtisko ietekmi uz klimata pārmaiņām un dabas daudzveidību (EAT-Lancet, Nordic Nutrition Recommendations u.c.).

Mazumtirdzniecības sektorā arvien vairāk uzņēmumu ne tikai seko augošajam pieprasījumam pēc gaļas un citu dzīvnieku valsts produktu alternatīvām, bet arī uzņemas atbildību par savu ekoloģisko pēdu un ietekmi uz pircēju ieradumiem, iekļaujot augu valsts pārtiku savās korporatīvās sociālās atbildības stratēģijās.

Mērķauditorija

3-5% sabiedrības ir veģetārieši un vegāni, savukārt 31% iedzīvotāju (jauniešu vidū – 49%) samazina vai vēlas mazināt dzīvnieku valsts produktu patēriņu. Tieši šī ir lielākā potenciālā auditorija gaļas un piena produktu alternatīvām un augu valsts maltītēm – nebūs izdevīgi domāt par tiem tikai un vienīgi kā “vegānu produktiem”. Arī pārējā Eiropas tirgū lielākā auditorija augu valsts produktiem ir tā dēvētie fleksitārieši (flexitarians) – cilvēki, kas samazina gaļas patēriņu un daļā ikdienas maltīšu izvēlas augu valsts opcijas. Populāri iemesli ir veselības uzlabošana, vides saudzēšana un jaunu garšu atklāšana. Latvijā gaļas vai piena produktu alternatīvas ir iegādājušies vai pagaršojuši līdz 46% iedzīvotāju.

Cenas

Cena ir starp noteicošajiem faktoriem augu valsts produkta pirkumā. Ja tā gaļas un piena produktu alternatīvām ir ievērojami lielāka par dzīvnieku valsts produktiem, tas var atturēt no pirkuma pat vegānu, tātad plašākajam fleksitāriešu segmentam ir vēl nepieņemamāk. Tā kā cena regulē pieprasījumu un veicina vai kavē jaunu produktu ienākšanu tirgū, paaugstinātas cenas augu valsts produktiem mazina iespēju palielināt to īpatsvaru sortimentā un iedvesmot pircējus uz ilgtspējīgākām izvēlēm, ja šādi mērķi ir uzņēmuma ilgtspējas politikā. ProVeg International demonstrē piemēru, kā palielināt ieņēmumus, uzstādot gaļas alternatīvām zemākas cenas:

Diagrammā attēlots, kā mazāks mazumtirgotāja piecenojums gaļas alternatīvām var piesaistīt lielāku pircēju segmentu un palielināt kopējo noietu.
Pārpublicēts no ProVeg International.

Eiropā vairāki veikalu tīkli pieņem cenu samērīguma politiku attiecībā uz dzīvnieku valsts produktu alternatīvām. 2021. gadā Anglijas mazumtirgotāji Co-op un Tesco ziņoja, ka, rūpējoties par pircējiem un ilgtspēju, samazinās privātās preču zīmes vegānisko produktu cenas, lai tie kļūtu pieejamāki. Rezultātā palielināta šo alternatīvu popularitāte un pārdošanas apjomi. 2023. gada oktobrī arī Vācijas mazumtirgotāji Lidl un Kaufland paziņoja, ka pircēju un ilgtspējas labā samazinās vegānisko produktu cenas līdz tādām pašām vai zemākām nekā dzīvnieku valsts produktiem.

Sortiments

Vegvērtējumā vērtētās produktu kategorijas ir aktuālas patērētājiem, kuri ne vienmēr gatavo augu valsts ēdienus “no nulles” jeb nepārstrādātām izejvielām. 2023. g. Augi & Draugi veiktā aptaujā augu valsts produkti, kas to cienītājiem visvairāk pietrūka veikalos, bija skābpiena produktu un siera alternatīvas, saldās un sāļās bulciņas, gaļas un zivs alternatīvas, līdzņemamās sviestmaizes, kūkas un šokolāde.

Tā kā Latvija pārtikas tendencēs kopumā seko Rietumeiropai, dati par straujāk augošajām augu valsts produktu kategorijām Eiropā sniedz idejas, kas varētu kļūt aktuālāks pie mums. 2020.-2022. gadā straujāko izaugsmi Eiropā rādīja zivs un jūras produktu alternatīvas, gatavās maltītes, jaunas siera alternatīvas, augu valsts smēriņi un deserti.

Izvietojums un marķējums

Jāuzmanās no 3 šķēršļiem klienta ceļā uz pirkumu, kas novērotas vairākos Vegvērtējumā apsekotajos veikalos: haotiska izvietojuma, neskaidra sastāva un pārāk šauri tēmēta mārketinga.

Vai, vegānisko produktu klāstam augot, atvēlēt tiem īpašu stendu? Plaša izpēte liecina, ka tas nav nepieciešams. Noietu vegāniskajiem produktiem palielina novietojums tieši blakus to dzīvnieku valsts versijām: piemēram, siera alternatīvas blakus sieram, gaļas alternatīvas blakus gaļai. Ja izvietot produktus šādi nav iespējams, vēlams tos vismaz apkopot plauktos acu augstumā, nevis “kādā nostūrī, plaukta pašā apakšā”, kā dažos veikalos novēroja Vegvērtējuma pētnieki. Ja pircējam vajag aprunāties ar veikala darbinieku, lai produktus atrastu, noiets tiem noteikti būs mazāks nekā tad, ja pircējam pašam būs iespēja produktus atklāt.

Nav ieteicams apzīmēt produktus ar frāzēm “vegānu produkts” vai “produkts vegāniem”. Kā minēts, lielākā auditorija šiem produktiem nav vegāni, un šādi apzīmējumi neuzrunā citus segmentus. Veiksmīgākas frāzes ir “100% augu valsts” vai “piemērots (arī) vegāniskam uzturam”. Pozitīvi piemēri, kā veikali padara produktus vieglāk atpazīstamus un pamanāmus, ir simboli uz cenu zīmēm, norādes iepakojuma priekšpusē privātās preču zīmes produktiem un sadarbība ar piegādātājiem un ražotājiem, aicinot vegāniskos produktus sertificēt un to arī norādīt ar emblēmu uz iepakojuma. Populāras un starptautiski atzītas sertifikācijas zīmes ir V-Label, BeVeg un Vegan Trademark.

Lai gan frāze “augu valsts produkts” ir noderīga kā paskaidrojoša piezīme, tā nav veiksmīga kā galvenais nosaukums uz cenu zīmes. Skaidrāki un uzrunājošāki nosaukumi uz cenu zīmes atsaucas uz galveno sastāvdaļu vai to, kam šis produkts ir alternatīva: “siera alternatīva”, “krējuma alternatīva”, “auzu dzēriens”, “zirņu burgers” utml.

Vairākos veikalos novērots, ka svaigajiem jeb nefasētajiem maizes un konditorejas izstrādājumiem nav atrodams sastāvs. Iesakām pie precēm rakstiski norādīt ne tikai alergēnus, kas ir prasīts MK noteikumos, bet arī pilno sastāvu. Ja informācija ir uzreiz pieejama, pircējam nebūs jāpiedzīvo šaubas, kā arī nebūs jāvēršas ar jautājumiem pie darbinieka un jāgaida, kamēr tiek noskaidrota atbilde. Pirkumi notiks vieglāk.


Augi & Draugi apkopo ekspertīzi par veiksmīgām praksēm vegāniskā jeb augu valsts sortimenta paplašināšanai un atbalsta uzņēmumus veiksmīgu produktu ieviešanā.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *