Kategorijas
Raksti Vegvērtējums

Veikalu Vegvērtējums 2023: Ieteikumi nozarei

1. novembrī noslēdzās 9 mazumtirgotāju sacensība neatkarīgajā reitingā “Veikalu Vegvērtējums”, kas ik gadu vērtē augu valsts jeb vegāniskās pārtikas pieejamību Latvijā.

Pētījums norit ceturto gadu un tiek rīkots programmas Augi & Draugi ietvaros. Šogad izpētīti 9 no Latvijas lielākajiem mazumtirdzniecības tīkliem – Aibe, Elvi, LaTS, Lidl, Maxima, Mego, Rimi, top! un SPAR. Kopš iepriekšējā pētījuma 2022. g. rudenī vegānisko produktu skaits Latvijas piemājas veikalos ir teju dubultojies (+83%). Par augu valsts produktiem bagātākajiem veikaliem šogad atzīti Rimi Baltic Group (1. vieta), Maxima Latvija (2. vieta) un Vietējais top! (3. vieta).

Ar to, kādi jaunumi ieviesti, iespējams iepazīties šeit, savukārt šajā rakstā apkopoti ieteikumi nozarei. Lielāka augu valsts pārtikas izvēle ir pozitīva tendence. Taču, lai produkti nestu tirgotājam ieguvumus, tos jāievieš stratēģiski. Kādas ir labās prakses, lai vegāniskie produkti būtu veiksmīgi?

Pamatzināšanas par augu valsts jeb vegāniskās pārtikas kategoriju

Vegānisko pārtikas produktu pārdošanas apjomi Eiropā 2020.-2022. g. pieauga par 21% (GFI Europe). Lai arī lēnāka nekā 2018-2020. gadā (49%; Smart Protein Project), uz COVID-19 pandēmijas, Krievijas-Ukrainas kara u. c. pārtikas tirgus satricinājumu fona šīs pārtikas kategorijas izaugsme ir spēcīga un tiek prognozēta arī turpmāk (Triton).

Kāpēc augu valsts pārtika ir ilgtermiņa tendence, nevis īslaicīgs trends? Veselības un vides eksperti uzsver vajadzību palielināt augu valsts pārtikas, t. sk. proteīna avotu, proporciju sabiedrības uzturā, lai mazinātu aptaukošanās, sirds un asinsvadu slimību un citu veselības problēmu slogu, kā arī pārtikas sistēmas būtisko ietekmi uz klimata pārmaiņām un dabas daudzveidību (EAT-Lancet, Nordic Nutrition Recommendations u.c.).

Mazumtirdzniecības sektorā arvien vairāk uzņēmumu ne tikai seko augošajam pieprasījumam pēc gaļas un citu dzīvnieku valsts produktu alternatīvām, bet arī uzņemas atbildību par savu ekoloģisko pēdu un ietekmi uz pircēju ieradumiem, iekļaujot augu valsts pārtiku savās korporatīvās sociālās atbildības stratēģijās.

Mērķauditorija

3-5% sabiedrības ir veģetārieši un vegāni, savukārt 31% iedzīvotāju (jauniešu vidū – 49%) samazina vai vēlas mazināt dzīvnieku valsts produktu patēriņu. Tieši šī ir lielākā potenciālā auditorija gaļas un piena produktu alternatīvām un augu valsts maltītēm – nebūs izdevīgi domāt par tiem tikai un vienīgi kā “vegānu produktiem”. Arī pārējā Eiropas tirgū lielākā auditorija augu valsts produktiem ir tā dēvētie fleksitārieši (flexitarians) – cilvēki, kas samazina gaļas patēriņu un daļā ikdienas maltīšu izvēlas augu valsts opcijas. Populāri iemesli ir veselības uzlabošana, vides saudzēšana un jaunu garšu atklāšana. Latvijā gaļas vai piena produktu alternatīvas ir iegādājušies vai pagaršojuši līdz 46% iedzīvotāju.

Cenas

Cena ir starp noteicošajiem faktoriem augu valsts produkta pirkumā. Ja tā gaļas un piena produktu alternatīvām ir ievērojami lielāka par dzīvnieku valsts produktiem, tas var atturēt no pirkuma pat vegānu, tātad plašākajam fleksitāriešu segmentam ir vēl nepieņemamāk. Tā kā cena regulē pieprasījumu un veicina vai kavē jaunu produktu ienākšanu tirgū, paaugstinātas cenas augu valsts produktiem mazina iespēju palielināt to īpatsvaru sortimentā un iedvesmot pircējus uz ilgtspējīgākām izvēlēm, ja šādi mērķi ir uzņēmuma ilgtspējas politikā. ProVeg International demonstrē piemēru, kā palielināt ieņēmumus, uzstādot gaļas alternatīvām zemākas cenas:

Diagrammā attēlots, kā mazāks mazumtirgotāja piecenojums gaļas alternatīvām var piesaistīt lielāku pircēju segmentu un palielināt kopējo noietu.
Pārpublicēts no ProVeg International.

Eiropā vairāki veikalu tīkli pieņem cenu samērīguma politiku attiecībā uz dzīvnieku valsts produktu alternatīvām. 2021. gadā Anglijas mazumtirgotāji Co-op un Tesco ziņoja, ka, rūpējoties par pircējiem un ilgtspēju, samazinās privātās preču zīmes vegānisko produktu cenas, lai tie kļūtu pieejamāki. Rezultātā palielināta šo alternatīvu popularitāte un pārdošanas apjomi. 2023. gada oktobrī arī Vācijas mazumtirgotāji Lidl un Kaufland paziņoja, ka pircēju un ilgtspējas labā samazinās vegānisko produktu cenas līdz tādām pašām vai zemākām nekā dzīvnieku valsts produktiem.

Sortiments

Vegvērtējumā vērtētās produktu kategorijas ir aktuālas patērētājiem, kuri ne vienmēr gatavo augu valsts ēdienus “no nulles” jeb nepārstrādātām izejvielām. 2023. g. Augi & Draugi veiktā aptaujā augu valsts produkti, kas to cienītājiem visvairāk pietrūka veikalos, bija skābpiena produktu un siera alternatīvas, saldās un sāļās bulciņas, gaļas un zivs alternatīvas, līdzņemamās sviestmaizes, kūkas un šokolāde.

Tā kā Latvija pārtikas tendencēs kopumā seko Rietumeiropai, dati par straujāk augošajām augu valsts produktu kategorijām Eiropā sniedz idejas, kas varētu kļūt aktuālāks pie mums. 2020.-2022. gadā straujāko izaugsmi Eiropā rādīja zivs un jūras produktu alternatīvas, gatavās maltītes, jaunas siera alternatīvas, augu valsts smēriņi un deserti.

Izvietojums un marķējums

Jāuzmanās no 3 šķēršļiem klienta ceļā uz pirkumu, kas novērotas vairākos Vegvērtējumā apsekotajos veikalos: haotiska izvietojuma, neskaidra sastāva un pārāk šauri tēmēta mārketinga.

Vai, vegānisko produktu klāstam augot, atvēlēt tiem īpašu stendu? Plaša izpēte liecina, ka tas nav nepieciešams. Noietu vegāniskajiem produktiem palielina novietojums tieši blakus to dzīvnieku valsts versijām: piemēram, siera alternatīvas blakus sieram, gaļas alternatīvas blakus gaļai. Ja izvietot produktus šādi nav iespējams, vēlams tos vismaz apkopot plauktos acu augstumā, nevis “kādā nostūrī, plaukta pašā apakšā”, kā dažos veikalos novēroja Vegvērtējuma pētnieki. Ja pircējam vajag aprunāties ar veikala darbinieku, lai produktus atrastu, noiets tiem noteikti būs mazāks nekā tad, ja pircējam pašam būs iespēja produktus atklāt.

Nav ieteicams apzīmēt produktus ar frāzēm “vegānu produkts” vai “produkts vegāniem”. Kā minēts, lielākā auditorija šiem produktiem nav vegāni, un šādi apzīmējumi neuzrunā citus segmentus. Veiksmīgākas frāzes ir “100% augu valsts” vai “piemērots (arī) vegāniskam uzturam”. Pozitīvi piemēri, kā veikali padara produktus vieglāk atpazīstamus un pamanāmus, ir simboli uz cenu zīmēm, norādes iepakojuma priekšpusē privātās preču zīmes produktiem un sadarbība ar piegādātājiem un ražotājiem, aicinot vegāniskos produktus sertificēt un to arī norādīt ar emblēmu uz iepakojuma. Populāras un starptautiski atzītas sertifikācijas zīmes ir V-Label, BeVeg un Vegan Trademark.

Lai gan frāze “augu valsts produkts” ir noderīga kā paskaidrojoša piezīme, tā nav veiksmīga kā galvenais nosaukums uz cenu zīmes. Skaidrāki un uzrunājošāki nosaukumi uz cenu zīmes atsaucas uz galveno sastāvdaļu vai to, kam šis produkts ir alternatīva: “siera alternatīva”, “krējuma alternatīva”, “auzu dzēriens”, “zirņu burgers” utml.

Vairākos veikalos novērots, ka svaigajiem jeb nefasētajiem maizes un konditorejas izstrādājumiem nav atrodams sastāvs. Iesakām pie precēm rakstiski norādīt ne tikai alergēnus, kas ir prasīts MK noteikumos, bet arī pilno sastāvu. Ja informācija ir uzreiz pieejama, pircējam nebūs jāpiedzīvo šaubas, kā arī nebūs jāvēršas ar jautājumiem pie darbinieka un jāgaida, kamēr tiek noskaidrota atbilde. Pirkumi notiks vieglāk.


Augi & Draugi apkopo ekspertīzi par veiksmīgām praksēm vegāniskā jeb augu valsts sortimenta paplašināšanai un atbalsta uzņēmumus veiksmīgu produktu ieviešanā.

Kategorijas
Raksti Vegvērtējums

Veikalu Vegvērtējums 2023: Kur iepirkties?

1. novembrī noslēdzas 9 mazumtirgotāju sacensība neatkarīgajā reitingā “Veikalu Vegvērtējums”, kas ik gadu vērtē augu valsts jeb vegāniskās pārtikas pieejamību Latvijā. Secināts, ka produktu skaits veikalu plauktos gada laikā ir teju dubultojies, taču piedāvājums veikalu starpā krasi atšķiras.

Pētījums norit ceturto gadu un tiek rīkots programmas Augi & Draugi ietvaros. Šogad pētīti 9 no Latvijas lielākajiem mazumtirdzniecības tīkliem – Aibe, Elvi, LaTS, Lidl, Maxima, Mego, Rimi, top! un SPAR. Katrā skaitītas gaļas un piena produktu alternatīvas, augu valsts deserti un gatavās maltītes – svarīgi produkti katram, kurš ne vienmēr gatavo augu valsts ēdienus “no nulles”.

Kopš iepriekšējā Vegvērtējuma 2022. gada rudenī pētīto produktu skaits pārtikas veikalos pieaudzis vidēji par 83%. Tikmēr tas, cik daudzos veikalos patērētājs var atrast šos produktus, jeb produktu pieejamība ir pieaugusi par 27%. Visplašāk pieejamas ir piena alternatīvas, savukārt straujākā izaugsme kopš 2022. gada novērota gaļas alternatīvu pieejamībā. Vairākos veikalos ieviestas arī inovatīvas zivs produktu alternatīvas, piemēram, tuncim līdzīgi konservi un vegāniski “zivju pirkstiņi”.

Augu valsts produktiem bagātākais piemājas veikals ceturto gadu ir Rimi. Citi tīkli ik gadu sacenšas ar pakāpeniskiem uzlabojumiem sortimentā – reitingā augstākas vietas nekā pērn ieguvuši Maxima, top! un Lidl, kamēr LaTS saglabājis vidēju pozīciju, savukārt Elvi un Mego nonākuši zemāk. Jaunpienācējs, starptautiskais veikalu tīkls SPAR, šogad atrodas priekšpēdējā vietā virs Aibe, kaut arī ārzemēs piedāvā augu valsts produktu līniju.

Piedāvājums kopumā uzlabojas, bet atšķiras gan starp mazumtirdzniecības tīkliem, gan to iekšienē.

1. Rimi pat mazākajos veikalos teju vienmēr pieejams augu valsts virtuvē iecienītais tofu un humoss, dažādas gaļas un piena produktu alternatīvas, saldumi un maltītes. Gada laikā ieviesti vairāki jauni produkti, kā desa, saldie “sieriņi” un uzsildāmās chili non carne un tikka masala maltītes.

2. Maxima daļā mazo veikalu gada laikā ieviestas gaļas, siera un jogurta alternatīvas. Vidējos veikalos ieviesti šie un citi jaunumi, tostarp zivs produktu un kaviāra alternatīvas.

3. Veikali top! franšīzes modeļa dēļ mēdz atšķirties, tomēr bieži pieejama augu valsts pastēte, majonēze, pelmeņi, humoss, saldējums un saldā krējuma alternatīva. Atsevišķos veikalos ir gaļas, siera un jogurta alternatīvas.

4. Lidl vienmēr pieejams tofu un humoss, un kopš iepriekšējā Vegvērtējuma ieviesti jaunumi gan pastāvīgajā, gan īpašajos nedēļas piedāvājumos: gaļas un siera alternatīvas, saldēta pica un citas maltītes. Lidl piedāvājums mainās biežāk nekā citos veikalos, taču ir konsekvents – produkti, kas pieejami vienā veikalā, visticamāk būs arī citos.

5. LaTS veikalu sortiments savstarpēji atšķiras. Rīgas centrā mītošajiem plašu vegānisko produktu izvēli nodrošina veikals Avotu ielā, savukārt citi LaTS veikali ir “veiksmes spēle”. Vienmēr pieejamas piena alternatīvas un bieži arī majonēze, krēmsiera alternatīvas un kāds deserts.

6. Arī Elvi veikali ir dažādi, taču tipiski nodrošina piena alternatīvas, vegāniskus salātus un privātās preču zīmes desertu – tapiokas pudiņu. Gada laikā veikalos ieviesta augu valsts majonēze un vairākos arī humoss.

7. Vairākos Mego veikalos gada laikā ieviests tofu. Bieži pieejamas piena un siera alternatīvas, humoss un saldumi.

8. Starptautiskais veikalu tīkls SPAR ienāca Latvijā 2022. gada vasarā. Par spīti SPAR plašajam gaļas alternatīvu un citu vegānisku produktu klāstam ārzemēs Latvijas pircējiem neviena gaļas alternatīva netiek piedāvāta. Mēdz būt pieejamas piena alternatīvas, augu valsts saldumi un pelmeņi. Reizēm veiksies atrast pūšamu putukrējumu uz sojas bāzes.

9. Aibe sortimentā būtiskas izmaiņas kopš pagājušā gada Vegvērtējuma nav novērotas. Pieejamas piena alternatīvas un saldējums, bet gaļas alternatīvas un citus augu valsts produktus lielāka iespēja atrast būs citos veikalu tīklos.

Cenu samērīgums?

Vegvērtējums aplūko arī cenu samērīgumu starp dzīvnieku valsts produktiem un to alternatīvām, tā kā cena ir būtisks nosacījums, lai produkts būtu cilvēkiem pieejams. Tika pētītas govs un augu valsts piena cenas, jo no pētītajiem produktiem tas veikalos ir vispieejamākais.

Novērots, ka augu valsts piena cenas starp veikaliem svārstās vairāk nekā govs piena. Atšķirība starp lētākajām augu valsts piena cenām dažādos veikalos bija EUR 2,10, savukārt starp lētākā govs piena cenām – EUR 0,89. Tas nozīmē, ka pircēju, kurš meklē augu valsts pienu, veikala izvēle ietekmē vairāk.

Lētākā augu valsts piena cena bija vidēji EUR 2,14 litrā, govs piena – vidēji EUR 0,87 litrā. Lētākais augu piens litrā bija vidēji par EUR 1,27 dārgāks nekā govs piens. Citiem vārdiem izsakoties, augu piens vidēji maksāja 2,4 reizes vairāk. Vistuvāk cenu samērīgumam bija LaTS, Aibe, Elvi, top! un Lidl, kuros atšķirība starp lētāko augu un govs pienu bija apmēram EUR 1,10 robežās. Vidēji vislētākie augu pieni bija LaTS veikalos, taču cenas to starpā svārstījās vairāk nekā otrajā izdevīgākajā veikalā Lidl, kur augu piens visos veikalos maksāja vienādi.

Cenu pārmaiņu vēji Eiropā

Eiropā vairāki veikalu tīkli pieņem cenu samērīguma politiku. Ko tas nozīmē? 2021. gadā Anglijas mazumtirgotāji Co-op un Tesco ziņoja, ka, rūpējoties par pircējiem un ilgtspēju, samazina vegānisko produktu cenas, lai tie kļūtu pieejamāki. 2023. gada oktobrī arī Vācijas mazumtirgotāji Lidl un Kaufland paziņoja, ka pircēju un ilgtspējas labā samazinās vegānisko produktu cenas līdz tādām pašām vai zemākām nekā dzīvnieku valsts produktiem. Latvijā mazumtirgotāju ilgtspējas stratēģijas vēl nav tiktāl attīstītas, taču izplatās apņemšanās veicināt ilgtspējīgāku un veselīgāku uzturu un palielināt augu valsts produktu īpatsvaru veikalu plauktos.


Vegvērtējuma 2023 datus šī gada septembrī un oktobrī ievāca brīvprātīgie pētnieki, apsekojot 49 veikalus 17 pilsētās un ciematos visā Latvijā. Katrā mazumtirdzniecības tīklā pētīti 4-6 maza līdz vidēja izmēra jeb “piemājas” veikali.

Komentāri

Arvien vairāk cilvēku vēlas ēst mazāk dzīvnieku valsts produktu, lai uzlabotu veselību, mazinātu ietekmi uz klimatu un dzīvotu dzīvniekiem draudzīgāk. Veikalu ekoloģiskā pēda un ietekme uz pircēju ieradumiem paredz atbildību veidot dabai draudzīgāku sortimentu un atbalstīt sabiedrību, nodrošinot augu valsts pārtikas izvēli par pieejamu cenu. Prieks redzēt, ka to dara pieaugoša daļa uzņēmumu. 

“Augi & Draugi” programmas vadītāja Alise Miļūna

Rimi kā viens no lielākajiem mazumtirgotājiem Latvijā ir unikālā pozīcijā, lai padarītu vegānu un specializēto produktu izvēli daudz pieejamāku. Sekojot sabiedrības pieprasījumam, Rimi visā Baltijā regulāri paplašina specializēto produktu klāstu. Rimi veikalos Latvijā pieejami vairāk nekā 400 vegānu un specializētās pārtikas produktu veidi. Plānojam arī turpmāk paplašināt esošo sortimentu ar vegāniem un veģetāriešiem pievilcīgiem produktu piedāvājumiem.

“Rimi Latvia” sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Bite

Pēdējā gada laikā īpašu uzmanību esam veltījuši tam, lai visos Maxima veikalos, neatkarīgi no tā formāta vai atrašanās vietas, būtu pieejams arī īpaši izvērtēts un klientu iecienīts vegāno produktu sortiments. Tas ir bijis svarīgs solis, lai nodrošinātu, ka iemīļotākie vegānie produkti ir vienlīdz ērti pieejami visiem mūsu klientiem. Šie centieni ir veicinājuši pozitīvu ietekmi, jo klientu pieprasījums pēc vegānās produkcijas 2023. gada otrajā un trešajā ceturksnī ir audzis vairāk nekā 3 reizes, salīdzinot ar tādu pašu 2022. gada periodu.

Mūsu mērķis ir ne tikai piedāvāt daudzveidīgu vegānās produkcijas klāstu, bet arī veicināt sabiedrības labklājību, piedāvājot veselīgus un ilgtspējīgus pārtikas risinājumus. Vegvērtējums mums sniedz pārliecību, ka ejam pareizajā virzienā, izprotot tendences un reaģējot uz jaunumiem. Esam patiesi priecīgi, ka to novērtē arī mūsu klienti! Arī turpmāk rūpīgi sekosim līdzi un pilnveidosim vegāno sortimentu, lai saviem klientiem piedāvātu vēl plašākas izvēles iespējas nākotnē.

“Maxima Latvija” kategoriju vadības un iepirkumu direktors Edvīns Lakstīgala

Kā vietējam veikalu tīklam top! ir svarīgas pircēju vēlmes, kam pielāgojamies, ik dienu sekojot līdzi gan tendencēm, gan pircēju vajadzībām. Esam pagodināti par “Veikalu Vegvērtējuma” novērtējumu, un tas ir stimuls turpināt iesākto. Pieprasījums veikalos top! pēc vegāniskās pārtikas ir pieaugošs, arī cenas ziņā preces kļūst pieejamākas, un piedāvājums no ražotājiem kļūst plašāks, kā arī prieks par vietējiem ražotājiem, kas paplašina piedāvājumu, līdz ar ko mums ir iespēja piedāvāt plašāku sortimentu vegānisko produktu kategorijā.

Veikalu tīkla “top!” valdes locekle Ilze Priedīte

Mēs Lidl esam priecīgi un pateicīgi saviem klientiem par šo pozitīvo novērtējumu. Zinām, ka mūsu piedāvātie tofu produkti ir ļoti populāri un pieprasīti. Lidl proteīna stratēģijas ietvaros šobrīd aktīvi analizējam savu produktu klāstu un atbilstoši šīs analīzes rezultātiem arī turpināsim veidot augu valsts olbaltumvielas saturošu produktu piedāvājumu.

“Lidl Latvija” pārstāvis Ingars Rudzītis