Alternatīvas gaļai un citiem dzīvnieku izcelsmes produktiem ir starp straujāk augošajām un inovatīvākajām pārtikas kategorijām. Programmas “Augi & Draugi” ietvaros veikta patērētāju aptauja “Gada augu produkts 2023”, kas apkopo jaunos vegāniskos jeb augu valsts produktus Latvijas tirgū un noskaidro patērētāju favorītus un vēlmes. Balsošana noritēja tiešsaistē no 2023. g. 30. maija līdz 9. jūnijam, un tika apstiprinātas 1414 atbildes.
Aplūkot titula “Gada augu produkts 2023” ieguvējus var rakstā patērētājiem, Facebook un Instagram. Šeit sniegsim aptaujas secinājumus par virzieniem, kuros strādāt uzņēmumiem Latvijā, lai ieviestu konkurētspējīgus un patērētāju vajadzībām piemērotus augu produktus.
Īsumā:
- Pretēji populāram pieņēmumam augu produktus patērē ne tikai vegāni un veģetārieši, bet arī fleksitārieši un visēdāji. Lielākā daļa aptaujāto cilvēku, kas gaļu patērē diendienā, iekļauj uzturā arī augu valsts produktu alternatīvas gaļai un pienam. Lielāko patēriņu veidojošā grupa, uz ko fokusēties uzņēmumiem, ir tieši fleksitārieši.
- Pērkot augu valsts produktus, svarīgākie izvēles noteicēji ir garša, cena un sastāvdaļas – tie ir vienlīdz populāri visās uztura grupās.
- Vairāk nekā puse no aptaujas dalībniekiem atzīmē, ka vegānisko jeb augu produktu cenas Latvijas veikalos ir pārāk augstas. Lai palielinātu pirktspēju augu produktu kategorijā, Latvijā nepieciešams strādāt pie cenu samērīguma, piemēru ņemot no populāriem Eiropas veikalu tīkliem, kas pēc cenu paritātes politikas ieviešanas novērojuši ievērojamu pārdošanas apjoma palielinājumu.
- Gandrīz katrs trešais balsotājs uzskata, ka augu valsts produktu klāsts piemājas pārtikas veikalos ir nepietiekams. Joprojām visvairāk pietrūkst skābpiena produktu alternatīvu (krējums, biezpiens, kefīrs u.c), konditorejas izstrādājumu un gatavo maltīšu.
- Liela daļa respondentu atsevišķās katgorijās atzīmēja, ka nominētos produktus nezina – uzņēmumiem vērts veidot plašākas informācijas un reklāmas kampaņas sociālajos tīklos un veikalos, lai palielinātu jauno produktu atpazīstamību.
Gaļas un piena alternatīvas patērē gandrīz visi
Aptaujas dalībnieku demogrāfiskie dati atspoguļo plašu Latvijas sabiedrības daļu. Pamatā tie bija cilvēki pirktspējas vecumā, kuri dzīvo Rīgā, Pierīgā vai lielākajās Latvijas pilsētās. 85% respondentu bija sievietes un 12% – vīrieši.
Aptaujā piedalījās cilvēki ar dažādiem uztura paradumiem. Lielāko daļu no respondentiem jeb 53% veido fleksitārieši – cilvēki, kas apzināti samazina dzīvnieku produktu patēriņu, bet joprojām tos iekļauj uzturā. Gandrīz puse no respondentiem (42%) no uztura pilnībā izslēdz pienu, savukārt 15% ir vegāni jeb cilvēki, kas izvairās no visiem dzīvnieku izcelsmes produktiem.
Pētījums liecina, ka četri no pieciem jeb 80% aptaujāto cilvēku patērē gaļas produktu alternatīvas, un 88% aptaujāto – piena produktu alternatīvas. Vairums norādīja, ka piena produktu alternatīvas lieto ikdienā, savukārt gaļas aizstājējus – pāris reizes nedēļā vai retāk.
Gandrīz katrs sestais atzīmēja, ka katru dienu patērē gaļas produktus, turklāt 61% no šiem cilvēkiem uzturā iekļauj arī gaļas produktu alternatīvas un 79% – piena produktu alternatīvas. Tas nozīmē, ka lielākā daļa aptaujāto cilvēku, kas gaļu patērē diendienā, iekļauj uzturā arī augu valsts produktu alternatīvas gaļai un pienam.
Līdz ar to redzams, ka pretēji populāram viedoklim vegāni nebūt nav vienīgā cilvēku grupa, kas patērē augu valsts produktus. Uzņēmumiem, kas vēlas attīstīt savu produktu klāstu un pielāgoties augošajam pieprasījumam pēc augu produktiem, ir būtiski pievērst uzmanību fleksitāriešu auditorijai, jo tieši viņi veido lielāko augu valsts produktu pieprasījumu. Tādēļ produktu marķēšana ar norādēm kā “vegānisks produkts” vai “produkts vegāniem” var ierobežot to pievilcību plašākai patērētāju grupai, kas varētu būt ieinteresēta šajos produktos, bet neasociē sevi ar vegānisma kustību. Tā vietā uzņēmumiem ieteicams izmantot iekļaujošākas marķēšanas stratēģijas, piemēram, izmantojot terminu “augu valsts produkts” un uzsverot produkta veselīgumu vai ilgtspējību.
Uzņēmumi, kas spēs piedāvāt garšīgus, uzturvielām bagātus un pieejamus augu izcelsmes produktus, varēs efektīvi piesaistīt un noturēt šo pieaugošo augu produktu patērētāju sabiedrības daļu.
Kādi faktori ietekmē patērētāju izvēli?
Izvēloties augu pārtikas produktus, respondentu izvēli ietekmē vairāki faktori. Pēc aptaujas datiem svarīgākie aspekti, iegādājoties augu produktus, ir garša (72%), cena (67%) un sastāvdaļas (41%).
Garša, cena un sastāvdaļas ir galvenie aspekti, kam pievērst uzmanību, jo tie ir vienlīdz populāri visās uztura grupās. Salīdzinot fleksitāriešus ar citām grupām, viņi pievērsa lielāku uzmanību ērtai lietošanai un pagatavošanai. Savukārt regulārie gaļēdāji akcentēja, ka izvēlās produktus, balstoties uz citu cilvēku ieteikumiem – šo uzsvēra gandrīz katrs trešais dalībnieks. Retāk šī grupa par svarīgu izvēles faktoru norādīja inovācijas un produkta novitāti. Savukārt, veģetāriešiem un vegāniem bija mazāka interese par to, ko iesaka citi cilvēki, bet lielāka – par kaut ko jaunu un inovatīvu, kā arī olbaltumvielu daudzumu produktos.
Kā iepriekš minēts, cena līdz ar garšu ir svarīgākais aspekts, ko pircējs apsver, iegādājoties produktus. Aptaujā noskaidrots, ka gandrīz 60% respondentu neapmierina vegānisko produktu cenas. Un aptuveni 20% respondentu tikai daļēji piekrīt apgalvojumam, ka cenas ir apmierinošas. Lai palielinātu pirktspēju augu produktu kategorijā, Latvijā nepieciešams strādāt pie cenu samērīguma dzīvnieku izcelsmes produktiem un to augu valsts alternatīvām. Piemēru var ņemt no tādiem Eiropas veikalu tīkliem kā Lidl, Kaufland, Coop un Tesco, kas vairākās Eiropas valstīs jau pieņēmuši cenu samērīguma politikas attiecībā pret dzīvnieku valsts produktu alternatīvām un rezultātā novērojuši ievērojamu pārdošanas apjoma palielinājumu. Cenai neesot šķērslim, arī Latvijā pircēji varētu izdarīt veselīgākas un ilgtspējīgākas izvēles, balstoties uz svarīgāko – produkta garšu un sastāvu.
Kā komentē kāda aptaujas dalībnieks: “Jogurtu alternatīvas ir pieejamas un labas (lai gan varētu būt plašāka izvēle), bet tām lielākoties ir pārāk nepieņemamas cenas. Nav normāli, ka alternatīva ir trīs reizes dārgāka par parastu piena jogurtu. Ja izdotos samazināt cenas, pieprasījums noteikti pieaugtu arī no cilvēkiem ar vienkārši laktozes nepanesamību.“
Ko vēl patērētāji vēlas redzēt veikalu plauktos?
Tā kā augu produktu popularitāte patērētāju vidū aug, tirgū parādās arvien vairāk šādu produktu – 2023. gadā vien veikalu plauktus papildinājuši vairāk nekā 130 jauni augu produkti. Tomēr gandrīz katrs trešais respondents joprojām nepiekrīt, ka piemājas pārtikas veikalos būtu gana plašs augu valsts jeb vegānisko produktu piedāvājums. 40% piekrita daļēji, un tikai 11% piekrita, ka piedāvājums ir gana plašs. Tas norāda, ka augu produktu ieviešanai piedāvājumā ir liels potenciāls, jo pieprasījums joprojām nav apmierināts. Lai gan ir produktu kategorijas, kurās piedāvājums ir gana plašs, daudzās kategorijās izvēle joprojām ir ļoti maza.
Kurās kategorijās joprojām ir pārāk maza izvēle? Līdzīgi kā pēdējos divus gadus arī šogad uz jautājumu “Kādu augu valsts/vegānisku produktu Tev Latvijā pietrūkst?” cilvēki lielākoties atbildēja, ka joprojām pietrūkst skābpiena produktu alternatīvu (krējums, biezpiens, kefīrs u.c), konditorejas izstrādājumu un gatavo maltīšu. Tā kā “Gada augu produkts” aptauju dalībnieki izceļ šīs produktu grupas jau vairākus gadus, gan ražotājiem, gan tirgotājiem iesakām nopietni izsvērt iespējas aizpildīt šo iztrūkumu augu produktu sortimentā.
Kur patērētāji uzzina par jauniem produktiem?
Aptaujas dati rāda, ka īpaši gaļas alternatīvu (40%) un zivs alternatīvu (46%) kategorijās dauzi respondenti nezināja nevienu no gada jaunajiem produktiem. Savukārt, jogurtu/desertu, piena alternatīvu un gatavo maltīšu kategorijās nevienu no jaunajiem produktiem nezināja katrs piektais respondents. Tas liecina, ka uzņēmumiem vērts pievērsties plašākai informācijas un reklāmas kampaņu izveidei, lai palielinātu jauno produktu atpazīstamību.
Aptauja atklāja, ka sociālie tīkli, piemēram, Instagram un Facebook, ir vispopulārākie avoti informācijas iegūšanai par jauniem pārtikas produktiem Latvijā, ko atzīmēja 64% jeb 906 respondenti. Akcijas un reklāmas, ko pamanījuši vai sadzirdējuši, iepērkoties veikalā, ir otrs biežākais avots, ko norādīja 57% jeb 810 dalībnieki. Draugu un ģimenes locekļu rekomendācijas kā būtisku faktoru pārtikas produktu izvēlē atzīst 28% respondentu. Tā kā sociālie tīkli ir galvenais infromācijas avots, tos iespējams efektīvi izmantot produktu popularizēšanā – informatīvās kampaņas, sadarbības ar uztura ekspertiem, influenceriem un blogeriem, augu uzturu atbalstošām kustībām kā “Neapēd zemeslodi” un “Augi & Draugi”. Tāpat produktu atpazīstamību var ievērojami veicināt, pievēršot papildus uzmanību produktu izcelšanai veikalos.
Mūsu secinājumi un padomi industrijai
Šie aptaujas dati sniedz nozīmīgu ieskatu patērētāju paradumos un vēlmēs attiecībā uz augu valsts produktiem Latvijas tirgū. Lai apmierinātu sabiedrības pieprasījumu pēc augu valsts produktiem, uzņēmumiem īpaši jāpievērš uzmanība sortimenta robiem un cenu pielāgošanai Latvijas tirgum, padarot augu produktus pieejamākus pircējiem visās mērķauditorijās (no vegāniem līdz visēdājiem), jo vegāni nebūt nav vienīgie augu produktu patērētāji.
Konkurētspējīgas cenas, plašāks, sabiedrības vēlmēs balstīts produktu klāsts un efektīvas mārketinga aktivitātes ir svarīgākie virzītājspēki, lai veicinātu augu valsts produktu popularitāti un tēlu Latvijas tirgū.
“Augi & Draugi” ir bezpeļņas programma, kas strādā ar sabiedrību un uzņēmumiem, lai veicinātu kvalitatīvas augu valsts pārtikas pieejamību visiem Latvijas cilvēkiem. Apkopojam ekspertīzi par veiksmīgām praksēm vegāniskā sortimenta paplašināšanai un palīdzam tās ieviest. Tāpat veidojam publicitātes sadarbības, lai palīdzētu sasniegt jaunus klientus. Informāciju par jauniem produktiem arī turpmāk aicinām sūtīt uz info@augidraugi.lv, lai varam par tiem informēt patērētājus un potenciāli iekļaut nākamajā “Gada augu produkts” aptaujā.
