Kategorijas
Gada augu produkts Raksti

Gada augu produkts 2022: Ko vēlas patērētājs?

Gaļas un piena alternatīvas patērē ne tikai vegāni un veģetārieši, bet arī fleksitārieši un visēdāji.

Alternatīvas gaļai un citiem dzīvnieku izcelsmes produktiem ir starp straujāk augošajām un inovatīvākajām pārtikas kategorijām. Programmas “Augi & Draugi” ietvaros veikta aptauja “Gada augu produkts”, kas apkopo jaunos vegāniskos produktus Latvijas tirgū un noskaidro patērētāju favorītus un vēlmes. Balsošana noritēja internetā no 2023. g. 20. februāra līdz 3. martam, un tika apstiprinātas 1456 atbildes.

Aplūkot titula “Augu produkts 2022” ieguvējus var šajā rakstā, savukārt te sniegsim aptaujas secinājumus par virzieniem, kuros strādāt uzņēmumiem Latvijā, lai ieviestu konkurētspējīgus, patērētāju vajadzībām piemērotus augu produktus.

Īsumā:

  • Gaļas un piena alternatīvas patērē ne tikai vegāni un veģetārieši, bet arī fleksitārieši un visēdāji. Lielāko patēriņu veidojošā grupa, uz ko fokusēties uzņēmumiem, ir fleksitārieši.
  • Garša, cena un sastāvdaļas ir populārākie izvēles noteicēji, pērkot augu valsts produktu.
  • Katrs trešais balsotājs uzskatīja, ka augu valsts jeb vegānisko produktu klāsts parastajos pārtikas veikalos ir nepietiekams.
  • Patērētāji 2023. gadā vēlas daudzveidīgākas, izdevīgākas un plašāk pieejamas alternatīvas tieši skābpiena produktiem, sieram, konditorejai, gaļas pusfabrikātiem, zivīm un līdzņemamām sviestmaizēm.

Kas ir augu produktu patērētāji?

Respondentu izlasi galvenokārt veidoja augu valsts pārtikas projektu sekotāji vai grupu biedri sociālajos tīklos. 86% bija sievietes, 12% – vīrieši, 2% – “Cits / Nevēlos norādīt”. Lielākoties pārstāvēta jaunā pirktspējīgā paaudze: vecuma sadalījums bija zem 18 (2%), 18-24 (17%), 25-34 (40%), 35-44 (22%), 45-54 (12%), 55-64 (5%), 64-75 (<1%) un virs 75 g. (<1%); 1% vecumu nenorādīja.

Uzturu norādīja 99%. Katrs otrais (51%) bija fleksitārietis jeb cilvēks, kas lieto gaļas produktus pāris reizes nedēļā vai retāk. Gandrīz puse (49%) no uztura pilnībā izslēdz pienu. Katrs trešais (39%) bija veģetārietis, katrs piektais (21%) – ovoveģetārietis vai vegāns. Vairums norādīja, ka piena produktu alternatīvas lieto ikdienā, savukārt gaļas aizstājējus – pāris reizes nedēļā vai retāk. Gandrīz katrs desmitais (9%) atzīmēja, ka katru dienu patērē gaļas produktus, bet 80% no šiem cilvēkiem uzturā iekļauj arī gaļas un piena produktu alternatīvas.

1. diagramma. Aptaujas “Gada augu produkts” respondentu uzturs – gaļas un piena produktu un to alternatīvu patēriņa biežums.
1. diagramma. Aptaujas “Gada augu produkts” respondentu uzturs – gaļas un piena produktu un to alternatīvu patēriņa biežums.

Arī Eiropā pieaugumu vegāniskās pārtikas pieprasījumā (Smart Protein Project, 2021) rada nevis vegāni, bet gan fleksitārieši – tie, kas samazina dzīvnieku izcelsmes produktu patēriņu veselības, vides vai citu apsvērumu dēļ. Pēc SKDS datiem, Latvijā to dara vai vēlas darīt teju trešdaļa iedzīvotāju, savukārt jauniešu vidū – gandrīz puse. Uzņēmumiem ieteicams domāt par fleksitāriešu auditoriju un neaizrauties ar tādiem apzīmējumiem kā “vegānu produkts” vai “produkts vegāniem”, kas izslēdz lielākas potenciālo klientu grupas.

Kas nosaka patērētāju izvēli?

Izvēloties sev svarīgākos aspektus, pērkot augu valsts jeb vegānisku produktu, lielākā daļa atzīmēja garšu (76%), cenu (67%) un sastāvdaļas (45%). Katram piektajam starp svarīgākajiem aspektiem bija ērta lietošana un pagatavošana (22%), tas, ka produkts ir kaut kas jauns un inovatīvs (21%) vai proteīna daudzums sastāvā (20%).

2. diagramma. Respondentiem piedāvātie produkta izvēles noteicēji popularitātes secībā.
2. diagramma. Respondentiem piedāvātie produkta izvēles noteicēji popularitātes secībā.

Garša, cena un sastāvs ir galvenie aspekti, kuriem pievērst uzmanību un kas bija vienlīdz populāri visās uztura grupās. Citus aspektus, ko var apsvērt pēc tam, grupas vērtēja atšķirīgāk. Fleksitārieši salīdzinājumā ar citām grupām pievērsa vairāk uzmanības ērtai lietošanai un pagatavošanai, bioloģiskai sertifikācijai, kaloriju un holesterīna daudzumam produktā. Regulārie gaļēdāji izcēlās ar to, ka teju katram trešajam bija svarīgs inovācijas aspekts un teju katram piektajam – tas, ka produktu iesaka citi cilvēki. Šī grupa retāk par citām atzīmēja videi draudzīgu iepakojumu un bioloģisku sertifikāciju. Savukārt veģetāriešus un vegānus mazāk interesēja inovācija un citu cilvēku ieteikumi, vairāk – proteīna daudzums un videi draudzīgs iepakojums.

Kādu augu valsts produktu pietrūkst patērētājiem Latvijā?

Katrs trešais (34%) pilnībā vai daļēji nepiekrita, ka Latvijas parastajos pārtikas veikalos ir gana plašs augu valsts jeb vegānisko produktu piedāvājums. Lielākā daļa (43%) piekrita tikai daļēji. Pētījums “Veikalu Vegvērtējums” (2022) rāda, ka situācija veikalos ir uzlabojusies, bet joprojām pastāv plašas izaugsmes iespējas.

Uz papildjautājumu, cik regulāri iegādājas pārtiku internetā, atbildēja 91%. Tie, kuri to darīja 1 vai vairāk reizes nedēļā, apgalvojumam, ka augu produktu piedāvājums ir pietiekams, nepiekrita 25% gadījumu, savukārt tie, kuri to darīja 1–5 reizes pusgadā vai retāk, nepiekrita 36% gadījumu. Iespējams, atšķirību var skaidrot ar daudzveidīgāku produktu klāstu e-veikalos nekā piemājas veikalos.

3. diagramma. Respondentu viedoklis par produktu pieejamību Latvijas veikalos.
3. diagramma. Respondentu viedoklis par produktu pieejamību Latvijas veikalos.

764 atbildēja uz atvērto jautājumu “Kādu augu valsts/vegānisku produktu Tev Latvijā pietrūkst?” Atbilžu tematiskā analīze atklāja pieprasījumu pēc 110 dažādiem produktiem, no kuriem populārākās bija alternatīvas:

  1. skābpiena produktiem (jogurts, biezpiens, skābais krējums, kefīrs);
  2. sieram;
  3. saldajām un sāļajām bulciņām;
  4. gaļas pusfabrikātiem;
  5. zivs produktiem;
  6. līdzņemamām sviestmaizēm;
  7. kūkām;
  8. šokolādei.

Atkārtojās gan vēlme pēc vairāk sojas produktiem (sausajiem, tofu, tempes u.c.), gan produktiem, kas soju nesatur.

Arī pērnās “Gada augu produkts 2021” aptaujas respondenti visbiežāk vēlējās vairāk siera un skābpiena produktu alternatīvu, līdzņemamo sviestmaižu un konditorejas izstrādājumu, kas sakrita ar ProVeg International (2020) secinājumu, ka lielākais potenciālais pieprasījums Eiropas augu pārtikas sektorā ir siera alternatīvām, līdzņemamām maltītēm, konditorejas izstrādājumiem un šokolādei. Smart Protein Project (2021) apstiprinājuši arī lielu potenciālo pieprasījumu zivs alternatīvām.

Daži pauda grūtības veikalu iekārtojumā atrast vai pat pēc iepakojumu aplūkošanas atpazīt vegāniskus produktus. Arī “Veikalu Vegvērtējumā” (2022) atklāts skaidra marķējuma trūkums tieši konditorejas piedāvājumā vairākos veikalos.

Daudzi vēlējās, lai produkti kļūtu plašāk pieejami

  • lielākā izvēlē (Daudzus no aptaujā pieminētajiem produktiem neesmu redzējusi veikalu plauktos un Visticamāk, lai iegūtu visu vajadzīgo, būs jāapstaigā vairāki veikali” bija tipiskas atbildes)
  • un par samērīgākām cenām (“Trūkst makam draudzīgāku produktu”, “Skumji, ka dzīvot dabai un sev draudzīgāk ir tik dārgi, jo uz iepakojuma vegan zīmīte”, “Pietrūkst atbilstoša, visiem pieejama cena. Nesaprotu, kāpēc vegāniskiem produktiem ir jābūt izteikti dārgākiem nekā ne-vegāniskiem produktiem” utml.).

Uzņēmums ar inovatīvu augu produktu var piesaistīt daudz degustētāju, taču, lai gūtu plašu regulāro klientu loku, produktam jābūt patiesi gardam un pieejamam par samērīgu cenu. Piemēram, siera alternatīvas Latvijā ir jau vairākus gadus, taču “Gada augu produkts” respondenti turpina pieprasīt jaunas, garšīgākas versijas.

Konkurētspēju saglabāt palīdzēs pakāpeniski uzlabojumi sastāvā un iepakojumā. Aptaujā atklāts līdzpastāvošs pieprasījums pēc sojas produktiem un produktiem bez sojas, un arī 2022. gada jauno gaļas alternatīvu izlase rāda, ka proteīna avots var būt soja, bet arī kviešu, kaņepju vai Latvijā arvien populārākās zirņu un pelēko zirņu olbaltumvielas.


Ar 2022. gada jaunumu izlasi var iepazīties šeit. Info par jauniem produktiem aicinām sūtīt info@augidraugi.lv iekļaušanai nākotnes projektos.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *