Kategorijas
HoReCa Raksti

8 ieteikumi mūsdienīgai ēdienkartei no EAT-Lancet

Viens no pasaulē ietekmīgākajiem avotiem par veselīgu un ilgtspējīgu uzturu ir EAT-Lancet komiteja. Tā izveidojusi globālu modeli uzturam, kas ir veselīgs gan cilvēkiem, gan planētai. Šis modelis ir veidots pēc šķīvja principa, kurā lielāko daļu sastāda augu valsts produkti, jo sevišķi nepārstrādāti graudaugi, augļi, dārzeņi, rieksti un pākšaugi.

Jau vairāki ietekmīgi uzņēmumi, kā Lidl un Reitan Convenience (pieder zīmoli Narvesen un Caffeine), izmanto EAT-Lancet planētas veselības uztura modeli, lai nodrošinātu sev ilgtspējīgu attīstību un rūpētos par savu klientu labbūtību.

Ko ņemt vērā vērā, lai veidotu mūsdienīgu, dabai un cilvēkam draudzīgu ēdienkarti? Priecājamies padalīties ar 8 no EAT-Lancet ieteikumiem ēdināšanas nozarei!

  1. Uzturs, kas ietver vairāk augu un mazāk dzīvnieku izcelsmes produktu, ir veselīgs, ilgtspējīgs un labvēlīgs gan cilvēkiem, gan planētai. Dzīvnieku izcelsmes produkti, jo īpaši sarkanā gaļa, atstāj ārkārtīgi dziļas pēdas vidē un cilvēku veselībā. Pāreja no neveselīga uztura uz sabalansētu augu valsts uzturu spēj novērst daudz priekšlaicīgu nāvju un nodrošināt, ka veselīgas pārtikas pietiek cilvēkiem visā pasaulē. Runa nav par visu vai neko, bet drīzāk par nelielām pārmaiņām lielas un pozitīvas ietekmes vārdā.
  2. Mainiet kultūru, mainot ēdienkarti! Šefpavāri un citi pārtikas speciālisti padara veselīgus un ilgtspējīgus ēdienus garšīgus, liekot lietā savas īpašās zināšanas, prasmes un radošumu. Ieviešot jaunus ēdināšanas un viesmīlības principus, jūs kļūstat par līderiem sabiedrības virzībā uz veselību un ilgtspēju.
  3. Uzsveriet ieguvumus! Veselīgs, ilgtspējīgs uzturs nozīmē noteiktu produktu samazināšanu, bet arī bagātināšanu ar daudziem citiem produktiem, garšām un pieredzēm. Ēdienu prezentācijā vairāk koncentrējieties uz bagātīgu un gardu veselīgo ēdienu izvēli, nevis to, kādi neveselīgie produkti tajos samazināti.
  4. Izmantojiet garšu! Izmantojiet kulinārijas tehnikas un sastāvdaļas, lai panāktu, ka veselīgas un ilgtspējīgas izvēles ir tikpat un vēl vairāk iekārojamas nekā to alternatīvas. Ir izšķiroši svarīgi, ka visveselīgākās un ilgtspējīgākās izvēles ir arī visvilinošākās un garšīgākās. 
  5. Nešķērdējiet! Samaziniet ēdiena izšķiešanu, rūpīgi plānojot un dalot porcijās, kā arī esiet radoši, pēc iespējas izmantojot visu produktu. Piemēram, neparastas formas vai izmēra dārzeni pārvērtiet ēdienā, kur forma un lielums nav no svara vai – gluži otrādi – padariet to par īpašu efektu!
  6. Galveno lomu piešķiriet augiem! Planētas uztura modelis iesaka nedēļā patērēt ne vairāk kā 98 gramus sarkanās gaļas, 203 gramus putnu gaļas un 196 gramus zivs. Ir zināms, ka arī maltītes tikai no 100% augu izcelsmes produktiem ir pilnvērtīgas un piemērotas visos vecuma posmos. Tādēļ ļaujiet augļiem, dārzeņiem, riekstiem un pākšaugiem ieņemt galveno lomu! Ja kāda iemesla dēļ tomēr jāpasniedz gaļa, tās patēriņu iespējams samazināt līdz ilgtspējīgākiem apmēriem caur porciju izmēru un/vai miksējot dzīvnieku un augu izcelsmes proteīnu un/vai izmantojot gaļu dekoratīvi <20 gramu apjomā. 
  7. Smelieties iedvesmu no pasaules kulinārijas! Iepazīstiet to valstu tradicionālo virtuvi, kur priekšroka tiek dota augu valsts ēdieniem, tā apgūstot jaunus produktu un garšu salikumus!
  8. Izstāstiet ražotāja stāstu! Izmantojiet ēdienkarti un mārketinga materiālus, lai informētu pusdienotājus par pārtikas audzētāju un ražotāju ieguldījumu dabas aizsardzībā un klimata pārmaiņu mazināšanā. Tas palīdzēs palielināt pieprasījumu pēc veselīgiem un ilgtspējīgi ražotiem produktiem, sniedzot “win-win” jeb abpusēji izdevīgu rezultātu gan ēdinātājam, gan ražotājam.

EAT-Lancet komiteja ilgtspējīgā pārtikas sistēmā balstīta uztura definēšanā iesaistīja 37 ekspertus no 16 valstīm, kas pārstāv ar veselību, lauksaimniecību, politzinātni un vides ilgtspēju saistītas jomas. Tā ir neatkarīga bezpeļņas organizācija ar trim dibināšanas partneriem: Wellcome Trust, Stordalen Foundation un Stockholm Resilience Centre. Vairāk info: www.eatforum.org


Izmantojiet Augi & Draugi bezmaksas rokasgrāmatas un video ēdināšanas profesionāļiem, lai gūtu vēl dziļāku ieskatu augu virtuvē un veiksmīgā augu valsts ēdienu mārketingā!

Kategorijas
HoReCa Raksti

Vai augu valsts pārtika “var saturēt” dzīvnieku produktu daļiņas?

Raksts balstīts uz Eiropas veģetāriešu asociācijas 2018. gadā publicēto pozīciju “Traces of animal substances in vegan/vegetarian food”.

Dažreiz patērētāji apjūk, ieraugot norādi “var saturēt piena daļiņas” uz produkta etiķetes, kas marķēts kā vegānisks. Arī ražotāji un ēdinātāji reizēm uzskata dzīvnieku izcelsmes daļiņu risku vegāniskā pārtikā par problemātisku. Taču šis ir kļūdains pieņēmums, kas kavē plašāku vegānisko jeb augu valsts opciju ieviešanu veikalu plauktos un restorānu ēdienkartēs. Šajā rakstā paskaidrosim, ko tieši nozīmē vegāniski produkti un daļiņu iespējamā klātbūtne un kāpēc tā nav šķērslis vairumam cilvēku, kuri interesējas par augu valsts uzturu.

Ko nozīmē “vegānisks produkts”?

Jautājums par to, vai pārtikas produkts ir vegānisks, atšķiras no citiem jautājumiem par produktu marķēšanu. Uzsvars tiek likts nevis uz noteiktu vielu klātbūtni, bet gan produkta ražošanas ietekmi uz dzīvniekiem. Pēc “The Vegan Society” definīcijas, vegānisma mērķis ir, cik vien praktiski iespējams, izslēgt dzīvnieku izmantošanu un cietsirdīgu izturēšanos pret viņiem pārtikas, apģērba ieguves un citos nolūkos. Eiropas veģetāriešu asociācija, ražotāju organizācija “FoodDrinkEurope” un tirgotāju organizācija “EuroCommerce” definē vegāniem piemērotu pārtiku kā produktus, kas nav dzīvnieku izcelsmes produkti un kuriem nevienā ražošanas posmā nav pievienoti dzīvnieku izcelsmes produkti kā sastāvdaļas vai pārstrādes palīgvielas.

Norāde, ka produkts piemērots vegāniem, neizslēdz iespēju, ka produkts gatavots tajās pašās iekārtās, kur dzīvnieku izcelsmes produkti, un ka iespējama neplānota dzīvnieku izcelsmes mikrodaļiņu klātbūtne.

Arī “The Vegan Society” un “V-Label” vegānisko produktu sertifikācijas programmas 2024. gadā neprasa nodalīt produktu ražošanas līnijas, lai varētu tos sertificēt kā vegāniskus. Tātad potenciāla neparedzēta nevegānisku vielu klātbūtne nav šķērslis, lai marķētu produktu kā vegānisku jeb augu valsts produktu. Protams, tas neattiecas un nav pieņemami gadījumos, kur netiek ievēroti pārtikas drošības noteikumi un labās prakses.

Neatkarīgi no norādes, ka produkts ir augu valsts vai piemērots vegāniem, ir nepieciešams lietot arī noteikumiem atbilstošas norādes par alergēniem uz produkta iepakojuma vai ēdienkartē. Tādējādi patērētāji ar alerģijām tiek informēti par šo veselībai nozīmīgo aspektu. Norāde, ka ēdiens ir vegānisks, nevar aizvietot norādi par alergēniem.

Šī starptautiskā nostāja par vegāniskiem produktiem un dzīvnieku izcelsmes mikrodaļiņām ir pragmatiska un saskanīga ar ikdienas iepirkšanās pieredzi vairumam cilvēku, kuri interesējas par augu valsts uzturu.

Ar eskalatoru brauc tēvs ar dēlu, kurš sēž iepirkšanās ratiņos.
Attēls: Pixabay

Kāpēc patērētāji izvēlas vegāniskus jeb augu valsts produktus?

Aplūkojot populārākos iemeslus, kādēļ cilvēki izvēlas vegāniskus jeb augu valsts produktus, kļūst skaidrs, ka nejauša dzīvnieku izcelsmes daļiņu klātbūtne nav tiem pretrunā.

Vai iespējamās daļiņas satrauc cilvēkus, kuri izvēlas augu valsts pārtiku, lai saudzētu dzīvniekus? 

  • Nē, jo dzīvnieku izcelsmes produkti nav iekļauti receptē un netiek ražoti speciāli šim produktam vai ēdienam, tātad tā iegādāšanās neveicina dzīvnieku izmantošanu un nav pretrunā ētiski motivētai pārtikas izvēlei.

Vai iespējamās daļiņas satrauc cilvēkus, kuri izvēlas augu valsts pārtiku veselības dēļ? 

  • Nē, jo, ievērojot pārtikas drošības pasākumus, daļiņas produktā var nonākt tikai ļoti mazos apjomos. Tik maziem apjomiem nav būtiskas ietekmes uz ēdiena uzturvērtību un lietotāju veselību. Kā iepriekš minēts, patērētājus ar alerģijām aizsargā noteikumi par alergēnu norādīšanu marķējumā un ēdienkartēs.

Vai iespējamās daļiņas satrauc cilvēkus, kuri izvēlas augu valsts pārtiku dabas un klimata aizsardzības dēļ? 

  • Nē, jo produkti ar vislielāko ietekmi uz klimatu un dabu nav iekļauti receptē un netiek ražoti speciāli šim produktam vai ēdienam. Šī produkta vai ēdiena iegādāšanās neveicina dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu un attiecīgās sekas klimatam un dabai.

Vai iespējamās daļiņas satrauc cilvēkus, kuri izvēlas augu valsts pārtiku garšas baudījuma dēļ? 

  • Nē, jo, ievērojot pārtikas drošības pasākumus, daļiņas produktā var nonākt tikai ļoti mazos apjomos. Tik mazi apjomi neietekmē garšu, tekstūru u.tml. īpašības.

Ar nosacījumu, ka uzņēmums ievēro pārtikas drošības noteikumus un labās prakses, nav jāraizējas par atsevišķām iekārtām vegānisko produktu vai ēdienu gatavošanai. Pārmērīgi strikti standarti attiecībā uz ražošanas līnijām un iekārtām nevajadzīgi sarežģītu situāciju gan patērētājam, gan uzņēmumam un rezultātā samazinātu pārtikas piedāvājumu. Tā vietā sabiedrības un uzņēmumu interesēs ir nodrošināt plašu un viegli pieejamu augu valsts produktu izvēli. Uzņēmumi, kas to dara, ir draudzīgāki visiem klientiem un ieguvēji laikā, kad mainās sabiedrības ēšanas ieradumi un ekspektācijas pārtikas nozarē.


“Augi & Draugi” apkopo ekspertīzi un atbalsta uzņēmumus veiksmīgu augu valsts produktu un ēdienu ieviešanā, lai veicinātu pilnvērtīga un ilgtspējīga augu valsts uztura pieejamību Latvijā.